Gnathophausiidae

Gnathophausiidae
	Gnathophausia zoea
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Augstākie vēži (Malacostraca)
Virskārta	Perakarīdi (Peracarida)
Kārta	Lofogastrīdi (Lophogastrida)
Dzimta	Gnathophausiidae
Iedalījums
	Gnathophausia; Neognathophausia;

Gnathophausiidae ir lofogastrīdu kārtas augstāko vēžu dzimta. Tās ir sīku vēžveidīgo dziļūdens formas, kas apdzīvo batipelaģiali vai bentāli. Dzimtā ir 2 ģintis un 10 sugas.

Apraksts

Apvalks ļoti kalcitizēts. Rostrums pagarināts, slaids, šķēpveidīgs, atskabargains, šķēsgriezumā trīsstūrains. Karapaksa aizmugurējā mala parasti pāriet muguras centrālā asā izaugumā. Kā žokļkājas var funkcionēt tikai pirmais krūšu kāju pāris. Abdomena posmi ar divpusējiem plevrāliem izaugumiem. Vēdera 6 posms ar šķērsenisku šuvi pārdalīts divās daļās. Uropoda eksopodīts sastāv no diviem segmentiem. Telsons ir liels, ar diviem gariem ķīļveidīgiem valnīšiem uz augšējās virsmas. Sānu malās sīku dzelksnīšu rinda. Telsons nobeidzas ar mēness sirpja formas izaugumu, kura ragi vērsti uz aizmuguri. Ķermeņa krāsojums parasti ir sarkans.^[1]

Sistemātika

Dzimtā ir 2 ģintis un 10 sugas. Ģintis atšķiras savā starpā pēc antenas eksopodīta plātnītes. Gnathophausia antenas eksopodīta plātnīte sastāv no diviem segmentiem, turklāt proksimālā segmenta ārējā mala pāriet garā dzelksnī. Savukārt, Neognathophausia eksopodīta plātnīte sastāv no viena segmenta, kuram galā ir nedaudz ass dzelkšņveida stūris.