Karapakss

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Karapaksa izvietojums garnelei. (iekrāsots ar sarkanu)

Karapakss (lat. carapax) ir bruņas daļa, kas klāj posmkāju ķermeņa priekšējās daļas (krūšu daļas, galvkrūšu) vai arī bruņurupuču ķermeņa virspusi. Tas pilda skeleta balsta un aizsardzības funkciju. Karapakss ir daudziem vēžveidīgajiem un zirnekļveidīgajiem.

Vēžveidīgo karapakss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēžveidīgajiem karapakss pēc būtības ir galvas aizmugurējā segmenta ekzoskeleta krokas pagarinājums. Šī kroka veido stipri izvirzītus plakanus muguras un sānu izaugumus, veidojot galvas vairogu. Vēžveidīgo karapakss ir hitinizēts un lielākā vai mazākā mērā kalcitizēts. Parasti tas apklāj no augšas un sāniem ķermeņa galvas daļu, bet daudzos gadījumos (daļēji vai pilnībā) arī krūšu daļu. Vēžveidīgo karapakss var veidot puscilindrisku vai vairoga formu, apklājot ķermeņa segmentus. Dažiem vēžveidīgajiem (gliemeņvēžiem) tas sastāv no divām uz muguras savienotām čaulām, atgādinot divvāku gliemjus. Šādā gadījumā karapakss apsedz visu dzīvnieka ķermeni. Eikarīdiem karapakss saaug ar ar krūšu segmentiem, izveidojot galvkrūtis. Karapaksam nav sakara ar primāro segmentāciju, jo tas tikai apsedz segmentēto ķermeni.

Karapaksa izvietojums vicastainim. (iekrāsots ar violetu)

Zirnekļveidīgo karapakss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zirnekļveidīgajiem karapakss sedz galvkrūtis un ir ekzoskeleta dorsālā daļa. Tas veidojas no saaugušiem galvkrūšu tergītiem. Uz karapaksa izvietojas acis un daži citi orgāni.

Arī aizmugurējo sklerotizēto vairogu dažām ērcēm mēdz saukt par karapaksu.

Bruņurupuču karapakss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bruņurupuča karapakss no iekšpuses.

Bruņurupuču karapaksu veido bruņas muguras vairogs.[1] Karapaksam ir izliekta forma, un tas sastāv no kaula pamatnes ar ragvielas segumu. Atkarībā no dzīvesveida dažādām bruņurupuču grupām mainās arī karapaksa uzbūve un forma.

  • Sauszemes bruņurupučiem karapakss parasti ir augsts, izliekts un biezs. Tā augstums ir atkarīgs no zarnu tilpuma. Augsta, kupolveidīga forma nodrošina lielu iekšējo tilpumu garas zarnas ietilpšanai. Racējformām karapakss ir lēzenāks un izstieptāks, ļaujot labāk pārvietoties alās.
  • Dažādiem ūdens bruņurupučiem sakarā ar dzīvošanu ūdenī karapakss parasti ir saplacināts, gluds un tā forma ir pielāgota ūdens pretestības samazināšanai. Kaula pamatne lielākā vai mazākā mēra ir reducēta. Mīkstbruņrupučiem karapakss ir ļoti plakans, bet kaula pamatne ir stipri reducēta. Ragvielas plāksnīšu nav, bet karapaksu klāj āda. Savukārt, ādaino bruņurupuču karapakss vispār nesaaug ar ass skeletu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. N. Naumovs, N. Kartašovs. Mugurkaulnieku zooloģija, izdevniecība "Zvaigzne", Rīga, 1990, 290. lpp.