Pāriet uz saturu

Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Gotlībs Šlēgels)
Šis raksts ir par Rīgas teologu un pedagogu. Par citām jēdziena Šlēgelis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis
Julius Heinrich Gottlieb Schlegel
Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis
Personīgā informācija
Dzimis 1739. gada 16. februārī
Kēnigsberga, Prūsija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1810. gada 25. maijā (71 gads)
Greifsvalde, Zviedru Pomerānija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācietis
Nodarbošanās pedagogs un rakstnieks
Dzīvesbiedre Anna Sibilla Mačevska

Juliuss Heinrihs Gotlībs Šlēgelis (vācu: Julius Heinrich Gottlieb Schlegel, 1739—1810) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un teologs. Rīgas Domskolas rektors (1765—1780) un inspektors (1782—1790), no 1790. gada Greifsvaldes Universitātes profesors.

Dzimis 1739. gada 16. februārī Kēnigsbergā drēbnieka Johana Šlēgeļa un viņa sievas Marijas Elizabetes, dzimušas Hofmanes, ģimenē. No 1754. gada studēja teoloģiju Kēnigsbergas Collegium Fridericianum, 1763. gadā ieguva filozofijas maģistra grādu (Mag. phil.).

Pēc Septiņgadu kara beigām 1765. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, strādāja par Rīgas Domskolas rektoru (1765—1780) un inspektoru (1782—1790). Līdztekus 1777. gadā Erlangenes Universitātē aizstāvēja teoloģijas zinātņu doktora (Dr. theol.) grādu, bija Rīgas Doma baznīcas (1777—1780) un Rīgas Sv. Pētera baznīcas (1780—1781) diakons, vēlāk Rīgas Doma baznīcas sprediķotājs (Wochenprediger, 1780—1788) un Rīgas Sv. Pētera baznīcas virssprediķotājs (1788—1790).

1790. gadā kļuva par Zviedru Pomerānijas un Rīgenes ģenerālsuperintendentu un Greifsvaldes Universitātes prokancleru, kur tika ievēlēts par teoloģijas profesoru un Sv. Nikolaja baznīcas mācītāju. Miris 1810. gada 27. maijā Greifsvaldē.

Viņa dēls bija ārsts Johans Gotlībs Šlēgelis (1787—1851), kas 1833. gadā bija Rīgas kara hospitāļa virsārsts.[1]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.