Greifsvalde
| Greifsvalde |
|||
|---|---|---|---|
Greifsvaldes rātsnams
|
|||
|
|||
 Greifsvalde
|
|||
| Koordinātas: 54°05′50″N 13°23′03″E / 54.09722°N 13.38417°EKoordinātas: 54°05′50″N 13°23′03″E / 54.09722°N 13.38417°E | |||
| Valsts |  Vācija |
||
| Federālā zeme | Mēklenburga-Priekšpomerānija | ||
| Apriņķis | Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1250 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 50,50 km2 | ||
| Augstums | 8 m | ||
| Iedzīvotāji (2010) | |||
| • kopā | 54 610 | ||
| • blīvums | 1 081,4/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa | http://www.greifswald.de/ | ||
 Greifsvalde Vikikrātuvē |
|||
Greifsvalde (vācu: Greifswald), oficiāli Universitātes un Hanzas pilsēta Greifswalde (vācu: Universitäts- und Hansestadt Greifswald) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, starp Rostoku un Ščecinu. Pilsēta pazīstama ar savu universitāti. Viena no "gados jaunākajām" Vācijas pilsētām - no apmēram 55 000 pilsētas iedzīvotāju, 12 500 ir universitātes studenti un 5 000 - tās darbinieki. Greifsvalde ir gāzes vada Nord Stream Vācijas puses galapunkts.
Satura rādītājs
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Greifsvalde dibināta 1199. gadā ap cisterciešu dibināto klosteri. Pilsēta attīstījās kā sāls tirdzniecības centrs. 13. gadsimta beigās iekļāvās Hanzas savienībā. 1456. gadā Greifsvaldē tika dibināta Grifu akadēmija (Academia Gryphica), kuras patrons bija Pomerānijas hercogs Vartislavs IX. 1631. gadā Greifsvaldi ieņēma zviedri un pēc Trīsdesmitgadu kara (1648. gadā) Greifsvalde oficiāli iekļāvās Zviedrijā. Greifsvalde bija Zviedru Pomerānijas galvaspilsēta līdz Vīnes kongresam 1815. gadā, kad to piešķīra Prūsijai.
Zinātniskie institūti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsētā atrodas veterinārās pētniecības Frīdriha Leflera institūta (Friedrich-Loeffler-Institut) galvenais birojs, viens no diviem Vācijā Maksa Planka Plazmas fizikas institūtiem, Alfrēda Krupa Padziļinātās pētniecības institūts un Zemo temperatūru plazmas fizikas institūts. Maksa Planka Plazmas fizikas institūtā kopš 2005. gada tiek būvēts kodoltermiskais reaktors Wendelstein 7-X. Saules bateriju un jahtu ražošanas uzņēmumi. 44% no pilsētas iedzīvotājiem ikdienā pārvietojas ar velosipēdiem.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Greifsvaldes universitātē darbojušies dzejnieks Ernsts Morics Arnts (Ernst Moritz Arndt, 1769-1860, viņa vārdā nosaukta universitāte), reliģijas reformators Johanness Būgenhāgens (Johannes Bugenhagen, 1485-1558), patologs Gerhards Domagks (Gerhard Domagk, 1895-1964), ķirurgs Teodors Bilrots (Theodor Billroth, 1829-1894), fiziķis Johanness Štarks (Johannes Stark, 1874-1957).
Greifsvaldē dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Heinrihs Cimmers (Heinrich Zimmer, 1890–1943) - indologs
- Hanss Fallada (Hans Fallada, 1893-1947) - rakstnieks
- Kaspars Dāvids Frīdrihs (Caspar David Friedrich, 1774-1840) - gleznotājs
- Gerhards Gencens (Gerhard Gentzen, 1909-1945) - matemātiķis
- Volfgangs Kepens (Wolfgang Koeppen, 1906-1996) - rakstnieks
- Felikss Kross (Felix Kroos, 1991) - futbolists
- Tonijs Kross (Toni Kroos, 1990) - futbolists
- Johans Kārlis Rodbertuss (Johann Karl Rodbertus, 1805-1875) - ekonomists
- Robins Šolkovi (Robin Szolkowy, 1979) - daiļslidotājs
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Greifsvalde |
 |
Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
