Gotlobs Totlēbens
Gotlobs Kurts Heinrihs fon Totlēbens (1715—1773) bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas ģenerālis.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1715. gada 21. decembrī barona Kārļa Ādolfa fon Totlēbena ģimenē, iestājās Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta III dienestā, vēlāk dienēja Nīderlandes Apvienoto provinču karaspēkā, bet 1751. gadā viņš pārcēlās uz Prūsiju. Septiņgadu kara laikā iestājās Krievijas Impērijas dienestā un komandēja vieglās kavalērijas korpusu. 1760. gada oktobrī ģenerālmajora Totlēbena vadītais korpuss īslaicīgi ieņēma Berlīni.
1761. gada jūnijā viņu apcietināja par Krievijas armijas operatīvo plānu pārdošanu Prūsijas karalim Frīdriham II. 1763. gadā uz nāvi notiesāto Totlēbenu apžēloja Krievijas Impērijas ķeizariene Katrīna II. Krievu-turku kara laikā 1769. gadā Katrīna II viņam uzdeva cauri Dariali aizai šķērsot Kaukāzu un uzbrukt Osmaņu impērijai. Totlēbenam izdevās ieņemt Imeretijas galvaspilsētu Kutaisi un aplenkt ostas pilsētu Poti.
1771. gadā ģenerāli Totlēbenu iecēla par kazaku un baškīru karaspēka vadītāju un Polijas dalīšanas laikā 1772. gadā nosūtīja uz anektēto Polijas-Lietuvas kopvalsts daļu. Miris Varšavā 1773. gada 20. martā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gotlobs Totlēbens.
|