Imeretija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Imeretijas mhare
იმერეთის მხარე
—  Gruzijas mhare  —
Imeretijas mhares atrašanās vieta GruzijāImeretijas mhares atrašanās vieta Gruzijā
Administratīvais centrs Kutaisi
Oficiālā valoda gruzīnu valoda
Valsts Karogs: Gruzija Gruzija
Administrācija
 - gubernators Šavlego Tatabadze (kopš 2018)
Platība 
 - Kopējā 6 552 km²
Iedzīvotāji (2018)
 - Kopā 507 038
 - Blīvums 77,4/km²
Mājaslapa: http://imereti.gov.ge/
Imeretijas mhare Vikikrātuvē

Imeretija jeb Imeretijas mhare (gruzīnu: იმერეთის მხარე, Imeretis mxare, izrunā: [ɪmɛrɛtʰɪs mxɑrɛ]) ir Gruzijas mhare (administratīvs reģions) un vēsturisks novads Rietumgruzijā, Rioni upes un tās pieteku baseina vidusdaļā. Reģiona iedzīvotāji (imeretieši) runā gruzīnu valodas imeretiešu dialektā, agrāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves iezīmēm.

Reģiona centrs ir Kutaisi. Daļu reģiona teritorijas Sačheres pašvaldībā kontrolē neatzītā Dienvidosetija. Ģeogrāfiski Imeretiju iedala Augšas un Lejas Imeretijā.

Netālu no Chaltubo pilsētas apmēram 10 kilometru attālumā no Kutaisi atrodas lielākā Gruzijas ala — Kumistavi ala, ko 2010. gadā pārdēvēja par Prometeja alu[1]

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meži klāj 2,5 tūkstošus km2 (38%) reģiona teritorijas, galvenokārt kalnu rajonos. Kalni sasniedz līdz 2850 augstumu virs jūras līmeņa. Reģionā atrodas Boržomi—Haragauli nacionālais parks vairāk kā 850 km2 platībā.[2] Imeretijas lielākā daļa atrodas mitra subtropu klimata zonā.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kolhīda un Ibērija antīkajā laikmetā

Antīkajā periodā Imeretijas teritorija bija iekļauta Kolhīdas (Egrisi) karaļvalstī un neliela daļa arī Kartlijai (Ibērijai) pakļautajā vasaļvalstī Argveti, caur to veda Zīda ceļš. III—VII gadsimtos par šīm zemēm strīdējās grieķi un persieši. 523. gadā Kolhīdas karalis pieņēma kristietību kā valsts reliģiju. VIII gadsimtā sākās cīņas ar iebrukušajiem arābiem, gadsimta beigās Rietumgruzija atdalījās no Bizantijas kā neatkarīga valsts ar galvaspilsētu Kutaisi.[4]

XV gadsimta beigās feodālo konfliktu dēļ, kuri saasinājās kopš Timura iebrukuma, Imeretija atdalījās no Gruzijas kā neatkarīga Imeretijas Karaliste (tāpat kā Kartlija un Kahetija).

XVI gs. beigās Imeretijas Karalistes teritorija aprobežojās ar Imeretijas novada teritoriju.

Irānas un Turcijas miera līguma rezultātā 1555. gadā Imeretija kļuva pakļauta Osmaņu Turcijai un maksāja meslus ar vergiem vai naudu un precēm. Vēsture bija pilna ar pastāvīgiem feodāļu kariem, kurus pavadīja vergu tirdzniecības uzplaukums. Feodālās nesaskaņas īpaši pastiprinājās XVII gadsimtā.

Solomona I izdotais dokuments par zemes dāvināšanu Mghvimes klosterim, 1777

Tikai karalis Solomons I (1752—1784) spēja stiprināt centrālo varu. Viņš aizliedza vergu tirdzniecību un centās apvienot visu rietumu Gruziju. Solomona I daudzgadīgajā karā ar turkiem atzīmējama uzvara 1757. gadā un militāra alianse ar Kartlijas karali Irakliju II 1758.gadā

XVIII gadsimtā Imeretijas karaļi atkārtoti lūdza palīdzību Krievijai, bet šie pieprasījumi tika noraidīti, lai izvairītos no sarežģījumiem attiecībās ar osmaņu Turciju. Visbeidzot, 1769. gadā Katrīna II nosūtīja ģenerāļa Totlēbena korpusu uz Gruziju (vēlāk, īsi pirms Krievijas karaspēka izvešanas, viņu nomainīja ģenerālis Suhotins). Totlēbenam izdevās atņemt Turcijai cietokšņus Imeretijā un ieņemt Kutaisi. Viņš arī aplenca Poti pilsētu un cietoksni. Neraugoties uz krievu karaspēka īslaicīgo klātbūtni, šie militārie panākumi ietekmēja turpmākās miera sarunas ar Turciju: Kučuk-Kainardžas Krievijas un Turcijas līgums 1774. gadā atcēla Turcijas varu pār Imeretiju un Totlēbena iekarotie cietokšņi netika atgriezti turkiem.

1811. gadā Imeretija kļuva par Krievijas Impērijas Imeretijas apgabalu.

1918.—1921. gados Imeretija bija neatkarīgās Gruzijas sastāvdaļa, pēc tam to iekaroja PSRS. 1991. gadā Gruzijas neatkarība tika atjaunota.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bagrata katedrāle Kutaisi
Boržomi—Haragauli nacionālais parks ziemā
Kahisi ezers Boržomi—Haragauli nacionālajā parkā
Mocametas klosteris
Iskalcitelas upe Chaltubo pašvaldībā

Administratīvi Imeretija ir sadalīta 11 pašvaldībās jeb municipalitātēs (gruzīnu: მუნიციპალიტეტი) (līdz 2006. gadam — rajonos) un 1 novada pakļautības pilsētā:

Pašvaldība Karogs Ģerbonis Platība (km²) Iedzīvotāju skaits
(novērtējums, 2018)
Galvaspilsēta
Kutaisi pilsēta Flag of Kutaisi, Georgia.svg COA of Kutaisi.svg 70 149 961 Kutaisi
Bagdati pašvaldība Flag of Baghdati Municipality.svg Bagdadi Coa.jpg 815 19 830 Bagdati
Chaltubo pašvaldība Flag of Tsqaltubo Municipality.svg Tsqaltubo COA.PNG 700 51 425 Chaltubo
Čiaturas pašvaldība Flag of Chiatura Municipality.svg Chiaturis gerbi.jpg 542 39 272 Čiatura
Haragauli pašvaldība Flag of Kharagauli Municipality.svg Kharagauli COA.PNG 914 19 098 Haragauli
Honi pašvaldība Khoni District flag.jpg Xoni gerbi.jpg 429 22 234 Honi
Sačheres pašvaldība Flag of Sachkhere Municipality.svg Sachkhere district COA.jpg 769 36 312 Sačhere
Samtredijas pašvaldība Flag of Samtredia Municipality.svg COA of Samtredia.svg 364 45 907 Samtredija
Teržolas pašvaldība Terjola district flag.jpg Terjola district COA.jpg 357 33 329 Teržola
Tkibuli pašvaldība Flag of Tkibuli Municipality.svg Tyibulis gerbi.jpg 478 19 348 Tkibuli
Vani pašvaldība Flag of Vani Municipality.svg Vanis gerbi.jpg 577 22 790 Vani
Zestafoni pašvaldība Flag of Zestafoni Municipality.svg Zestafonis gerbi.jpg 433 56 532 Zestafoni
Imeretija kopā 6 552 507 038 Kutaisi

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bojāts tilts pār Hanisckali upi, 2014

Saskaņā ar 2014. gada skaitīšanu no novada 533 906 iedzīvotājiem 530 288, jeb 99,32%, bija gruzīnu tautības. Ievērojamākais etniskais mazākums bija krievi (0,26%).[5][6]

Pilsētas

Pilsētciemati

Uz 2018. gada 1. janvāri reģionā bija 507 038 iedzīvotāji,[7], uz 2014. gada 1. janvāri — 703 300 cilvēku[8] un 2009. gadā — 693 500 cilvēku.[9]

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interjers Gelati klosterī

Imeretijā ir 4 HES, izplatīta augļu un dārzeņu audzēšana un svarīgas minerālu atradnes, no kurām lielākās atrodas Čiaturā (mangāna rūda), Tkibuli un Gelati (ogles), kā arī marmora, kaļķakmens un māla atradnes.[4]

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pazīstamākās arhitektūras apskates vietas Imeretijā ir Bagrata katedrāle, Gelati klostera komplekss, Mocametas klosteris, antīkā Šorapani pils, antīkajā laikmetā dibinātās pilsētas Vani un Kutaisi. Sataplijas dabas rezervātā ir alas ar kristāliem un saglabājušās dinozauru pēdas. Ar veselības avotiem bagātajā reģionā ir 53 kūrorti, no kuriem pazīstamākie ir Chaltubo, Sairme un Sulori.[4] Pasaulē pazīstams ir "Boržomi" minerālūdens.[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Саакашвили стал крёстным отцом пещеры Прометея // Росбалт, 24 мая 2010.
  2. «Borjomi-Kharagauli National Park». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2019. gada 19. maijā.
  3. «About region: nature». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. maijā. Skatīts: 2019. gada 19. maijā.
  4. 4,0 4,1 4,2 «imereti.gov - history». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. maijā. Skatīts: 2019. gada 19. maijā.
  5. «Национальный состав по краям Грузии (Total population by regions and ethnicity)» (angļu). Национальная статистическая служба Грузии. Skatīts: 2016-04-28.
  6. Национальный состав населения Грузии, его регионов и населённых пунктов по переписи населения 2014 года
  7. «Численность населения краёв и муниципалитетов Грузии на начало года в 1994—2018 гг.». Национальная статистическая служба Грузии. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 23. jūlijā. Skatīts: 29 октября 2018.(angliski)
  8. «Оценка населения Грузии на 2004—2014 гг. по муниципалитетам по данным Департамента статистики Грузии». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 19. maijā.
  9. «Оценка населения Грузии на 2000—2009 гг. по районам по данным Департамента статистики Грузии». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 13. novembrī. Skatīts: 2019. gada 19. maijā.
  10. Боржоми: реабилитация курорта за счет туризма

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]