Gramatika

Gramatika (sengrieķu: γραμματική (grammatikḗ), no γράμμα (gramma) — 'burts') ir valodniecības apakšnozare, kurā ietilpst morfoloģija un sintakse. Gramatika pēta valodas gramatisko sistēmu — vārdu un teikumu uzbūvi. Vārdu uzbūvi apskata morfoloģija, savukārt teikumu uzbūvi — sintakse.

Gramatika pēta valodu:

• diahroniskā aspektā (vēsturiskā gramatika),
• sinhroniskā aspektā (mūsdienu valodas gramatika).

Vēsture

Gramatikas kā zinātnes aizsākumi meklējami Senajā Grieķijā, kur filozofi un valodnieki, piemēram, Dionīsijs Trakietis (Dionysius Thrax), radīja pirmos valodas aprakstus. Antīkajā pasaulē gramatika bija cieši saistīta ar retoriku un loģiku. Viduslaikos Eiropā gramatikas pētīšana galvenokārt bija veltīta latīņu valodai, kas bija izglītības un zinātnes valoda.

18.–19. gadsimtā valodniecība kļuva par atsevišķu zinātnes nozari, un gramatika ieguva salīdzināmās un vēsturiskās analīzes metodes. Mūsdienās gramatikas pētījumi ietver arī datorlingvistiku un kognitīvo zinātni.