Grandeg

Vikipēdijas lapa
Grandeg
Veids sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Dibināts 1993. gadā
Galvenais birojs Ainaži, Latvija
Vadība Andris Lubiņš
Darbinieki 27 (2010)
Nozare Apkures iekārtu ražošana, metālapstrāde
Produkti Biomasas granulu apkures katli
Mājaslapa http://www.grandeg.lv

Grandeg ir Latvijas uzņēmums, kas kopš 1993. gada ražo granulu apkures katlus. Uzņēmuma metālapstrādes rūpnīca atrodas Ainažos, bet pārstāvniecība Rīgā. Uzņēmums ražo automātiskas darbības apkures iekārtas, kurās kā kurināmo iespējams izmantot biomasas granulas.

Uzņēmums uzstādījis vairāk nekā 3000 apkures iekārtas daudzās Eiropas un NVS valstīs. Piedāvājumā ir granulu apkures katli ar jaudu no 25kW līdz 500kW, ar iespēju pieslēgt vairāk nekā vienu apkures iekārtu pie sistēmas. Starp jaunākajiem produktiem ir arī moduļveida katlumāja, kuras izstrādē piedalījies arī cits Latvijas uzņēmums - SIA VIA-S.

Grandeg vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmuma īpašnieks un ilggadējais vadītājs Andris Lubiņš pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā kādu laiku pavadīja Kanādā. Tieši tur viņš pirmoreiz iepazinies ar granulu apkures tehnoloģijām Kanādā ražoto granulu kamīnu izskatā. Atgriezies dzimtajā pusē Kuivižos, Andris nolēma uzlabot redzēto un piemājas garāžā sametināja un izveidoja pirmo granulu apkures katlu. Tajā laikā neviens vēl nerunāja par ekoloģiju, atjaunojamajiem energoresursiem, enerģētisko neatkarību un līdz galam nesaprata jaunā cilvēka idejas. Tomēr tas neatturēja jauno uzņēmēju no idejas tālākas attīstības un izaugsmes. Pēc neilga laika tika iegādātas telpas, kur iepriekš atradās mehāniskās darbnīcas Ainažos un apkures katli tika ražoti tur.

2004. gadā uzņēmuma metālapstrādes rūpnīcā tika iegādāti jauni darbagaldi, lāzergriešanas ierīce, metināšanas robots un citas iekārtas.

2009. gadā Grandeg sadarbības partneri Ukrainā uzstādīja pirmās moduļveida granulu apkures katlumājas bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Juščenko dzimtajā ciematā Horuževkā.[1]

Kopš 1993. gada ir uzstādītas vairāk nekā 3000 apkures iekārtas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Beļģijā, Īrijā, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahstānā un citur.

Grandeg ir Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK), Mašīnbūves un Metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) biedrs.

Grandeg tehnoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

GRANDEG ražotie apkures katli ir divu veidu: apkures sistēmām, kur siltuma nesējs ir ūdens vai gaiss. Granulas tiek glabātas granulu tvertnē, no kurienes automātiski padotas uz iebūvētu degli, kur sadeg, veicot piespiedu gaisa padevi. Degšanas procesā radītais siltums ar piespiedu gaisa padevi tiek virzīts uz apkures iekārtas konvektīvo daļu, kas ir katla siltummainis.

Apkures katla darba temperatūra ir 90o C, kas tiek automātiski uzturēta, veicot papildus granulu un gaisa padevi katla kurtuvē.

Lietotāja ērtībai tiek piedāvātas dažādu izmēru granulu tvertnes, kas ļauj baudīt radīto komfortu 5 dienas un ilgāk. Kā jebkuram cietā kurināmā katlam, granulu apkures katlam ir nepieciešama tīrīšana- siltummaiņa un pelnu tvertnes atbrīvošana no pelniem.

2009. gadā uzņēmums saņēmis ISO 9001:2008 sertifikātu.

Uzņēmuma sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gadā Grandeg kļuva par LIAA Eksporta un Inovāciju balvas[2] finālistu kategorijā "Importa aizstājējprodukts".

Grandeg un izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grandeg cieši sadarbojas ar vairākām augstākās izglītības iestādēm. RTU enerģētikas studenti veic eksperimentus, izmantojot Grandeg apkures katlu, kas atrodas universitātē.

Sadarbībā ar RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtu, kā arī Latvijas uzņēmumiem SIA VIA-S un SIA Sun Investments, tiek izstrādāts projekts, kura mērķis ir radīt kompaktu granulu un saules modeli- moduļveida katlumāju,[3] ko piedāvāt patērētājiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «GRANDEG sasniegumi Ukrainā (@apollo.lv)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 18. maijā. Skatīts: 2010. gada 27. maijā.
  2. «Konkurss «Eksporta un inovācijas balva 2009»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. augustā. Skatīts: 2012. gada 3. augustā.
  3. «Par projektu „Kompakts saules un granulu modulis”». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. novembrī. Skatīts: 2010. gada 27. maijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]