Grunts mehānika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Izšķīdis grunts ceļš

Grunts mehānika ir viena no mehānikas sadaļām, ko izmanto celtniecībā inženierģeoloģijas uzdevumā. Tās galvenā nozīme ir būvju horizontālajai un vertikālajai novirzei, skaitliskajiem stabilitātes un izturības lielumiem, kā arī dabīgam un mākslīgam slīpumam u.c. Grunts mehānikas uzdevumus risina, pielietojot matemātiskās metodes, kas demonstrē rezultātu skaitliskā daudzuma izteiksmē[1].

Grunts mehānikā aprēķiniem izmanto datus, kas iegūti ar inženierģeoloģijas paņēmieniem, šos datus sistematizē pēc aprēķina shēmām.

Saspiešanas spriegumi un deformācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inženierģeoloģijā par gruntīm sauc iežus, kurus izmanto inženierijā.

Grunts reakcja uz ārējo iedarbību ir atšķirīga irdeniem iežiem, klints iežiem un ilggadēji sasalušām gruntīm. Tāpēc tās tiek pētītas atšķirīgās grunts mehānikas nodaļās.

Smilts un mālainās gruntis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smilts un mālaino grunšu galvenā īpašība ir to sasmalcinātība (disperss). Atkarībā no irdenas grunts daļiņu sastāva tās var būt savstarpēji nesaistītas vai sasaistītas. Pēdējā gadījumā sastāvdaļu saites ir ievērojami mazāk izturīgas par pašu daļiņu materiālu izturību. Dispersām gruntīm piemīt porainība, kura ārējā iedarbībā var mainīties - palielinoties vai samazinoties. Porainas gruntis ir ūdens caurlaidīgas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. R.E. Dashko, A.A. Kagin. Mehanika gruntov v inzhenerno - geologicheskoj praktike, M: Nedra - 1977.g. - 237 s.