Pāriet uz saturu

Gruzijas Nacionālais muzejs

Vikipēdijas lapa
Gruzijas Nacionālais muzejs
საქართველოს ეროვნული მუზეუმი
sakartvelos erovnuli muzeumi
Gruzijas Nacionālais muzejs
Ieeja muzejā
Dibināts 2004. gada 30. decembris
Atrašanās vieta Valsts karogs: Gruzija Šotas Rustaveli avēnija 3, Tbilisi, Gruzija
Koordinātas 41°41′46″N 44°48′01″E / 41.69611°N 44.80028°E / 41.69611; 44.80028Koordinātas: 41°41′46″N 44°48′01″E / 41.69611°N 44.80028°E / 41.69611; 44.80028
Tips Valsts muzejs
Direktors Dāvids Lordkipanidze
Īpašnieks valsts
Mājaslapa museum.ge

Gruzijas Nacionālais muzejs (gruzīnu: საქართველოს ეროვნული მუზეუმი, sakartvelos erovnuli muzeumi) ir muzeju tīkls, kas apvieno vairākus vadošos muzejus Gruzijā. Muzejs izveidots strukturālo, institucionālo un juridisko reformu ietvaros, kuru mērķis bija modernizēt šajā tīklā apvienoto institūciju vadību, koordinēt pētniecības un izglītības darbību. Kopš tā izveidošanas 2004. gada 30. decembrī muzeju vada profesors Dāvids Lordkipanidze.[1] Muzeja pārvalde atrodas īpašā kvartālā Šotas Rustaveli avēnijā un kvartālā atrodas vairāki šai sistēmā ietilpstoši muzeji.

Šeit apkopots aptuveni pusotrs miljons eksponātu, kas atspoguļo Gruzijas, Kaukāza un Tuvo Austrumu dabu, gruzīnu un citu Kaukāza tautu pastāvēšanu un kultūru no seniem laikiem līdz mūsdienām. Muzejā glabājas petrogrāfijas, paleontoloģijas, floristikas un faunistiskās kolekcijas, bagāts arheoloģiskais un etnogrāfiskais materiāls, monētu krātuve, XIX un XX gadsimta fotogrāfijas.

Sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gruzijas Nacionālais muzejs veic vairāku muzeju un filiāļu pārvaldību. Tajā ietilpst:[2]

  • Gruzijas Simona Džanašijas muzejs;
  • Ivane Džavahišvili Valsts muzejs Samche-Džavahetijā;
  • Giorgi Chitajas vārdā nosauktais Gruzijas tautas arhitektūras un etnogrāfijas valsts muzejs (brīvdabas muzejs);
  • Šalvas Amiranašvili Valsts mākslas muzejs ar savām filiālēm;
  • Elenas Ahvlediani māja-muzejs;
  • Mozus Toidzes māja-muzejs;
  • Lado Gudiašvili māja-muzejs;
  • Jēkaba Nikoladzes māja-muzejs;
  • Učas Džaparidzes māja-muzejs;
  • Padomju okupācijas muzejs;
  • Dmanisi vēsturiski arheoloģiskais muzejs-rezervāts;
  • Vani Otara Lordkipanidzes vārdā nosauktais arheoloģijas muzejs-rezervāts;
  • Joseba Grišašvili Tbilisi vēstures muzejs;
  • Svanetijas vēstures un etnogrāfiskais muzejs;
  • Leo Davitašvili vārdā nosauktais Paleobioloģijas institūts.

Lielākā daļa no Gruzijas nacionālajiem dārgumiem glabājas Nacionālā muzeja kolekcijās.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecākais no Nacionālajā muzejā iekļautajiem muzejiem - S. Džanašijas Gruzijas muzejs tika dibināts 1852. gadā kā Krievijas Imperiālās ģeogrāfijas biedrības Kaukāza nodaļas muzejs. Līdz 1919. gadam to sauca par Kaukāza muzeju. 1919. gadā tas tika pārdēvēts par Tbilisi Gruzijas muzeju, kad valsts atdalījās no Krievijas. Kad 1921. gadā boļševiki ieņēma Gruziju, daļa eksponātu tika aizvesti uz Eiropu, un tie atgriezās tikai pēc Otrā pasaules kara beigām. 1947. gadā muzejs tika pārdēvēts par godu gruzīnu vēsturniekam Simonam Džanašijam. 2004. gada beigās valstī 13 muzeji tika apvienoti vienotā vadības sistēmā.[3]

Apskate[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzeja ekspozīcijas satur unikālus priekšmeti no bronzas laikmeta līdz 20. gadsimtam. Fonds ir liels: daudz dārglietu, ieroču, sudraba un zelta trauku, monētu kolekcija. Viss pirmais stāvs ir veltīts Gruzijas senvēsturei. Tiek prezentēti Gruzijas amatnieku darbi, tostarp paklāji un audumi. Daži no šeit atrodamajiem eksponātiem ir zināmi speciālistiem visā pasaulē. Piemēram, muzejā atrodas zelta kauss ar dārgakmeņiem, kas dekorēti ar ģeometriskiem rakstiem un dārglietu atradums no Ahalgori, kura priekšmeti datēti ar 5. gadsimtu pirms mūsu ēras. Muzeja monētu kolekcijā ir 80 000 vienību. Viens no unikālajiem atradumiem šeit ir hominīda Homo ergaster atliekas, kas atklātas Dmanisi un kuru vecums pārsniedz 1,8 miljonus gadu. Šīs ir vecākās paliekas, kas liecina par cilvēku eksistenci ārpus Āfrikas tajos laikos.[3][4]

Ēkas otrais un trešais stāvs ir veltīts kara tēmai un iegremdē apmeklētājus padomju okupācijas laikos. Kā parasti, šādas izstādes rada pretrunīgus vērtējumus.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]