Gruzīnu valoda
| Gruzīnu valoda ქართული Kartuli | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: |  Gruzija Krievija Turcija Ukraina Irāna Azerbaidžāna
| |
| Pratēju skaits: | 4,1 milj. | |
| Valodu saime: | Kartvelu Gruzīnu valoda | |
| Rakstība: | Gruzīnu alfabēts | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | Gruzija
| |
| Regulators: | nav oficiāla regulatora | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | ka | |
| ISO 639-2: | geo (B) | kat (T) |
| ISO 639-3: | kat | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
 |
Gruzīnu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Gruzīnu valoda (Kartuli) ir kartvelu grupas valoda. Dzimtā valoda gruzīniem. Runā Gruzijā — 3,7 milj cilvēku; Krievijā — 130 tūkst; Turcijā — 100 tūkst; Ukrainā 23 tūkst; Irānā — 10 tūkst; Azerbaidžānā — 14,2 tūkst.
Dialekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gruzīnu valodas dialekti atbilst gruzīnu etnogrāfiskajam iedalījumam. Kopumā 17 dialekti. Rietumgruzijā — adžāru, guriešu, imeretiešu, lečhumiešu un račiniešu dialekti. Austrumgruzijā — kartliešu (literārās valodas pamatā), kahetiešu, moheviešu, mtiulu, pšavu, tušinu un hevsūru dialekti. Dienvidgruzijā — džavahu un meshu dialekti. Ārpus Gruzijas — ingoloicu (Azerbaidžānā), fereidaniešu (Irānā) un imerhevcu (Turcijā). Kaut arī mengreli, svani un lazi tiek uzskatīti par gruzīnu etnogrāfiskajām grupām, tie runā atsevišķās valodās.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gruzīnu valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|