Gunārs Priede

Vikipēdijas lapa
Gunārs Priede
Gunārs Priede
Personīgā informācija
Dzimis 1928. gada 17. martā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2000. gada 22. decembrī (72 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās dramaturgs
Valoda latviešu valoda
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Gunārs Priede (dzimis 1928. gada 17. martā Rīgā, miris 2000. gada 22. decembrī Rīgā) bija latviešu dramaturgs. Latvijas PSR Tautas rakstnieks (1988).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1928. gadā valsts ierēdņa ģimenē. Mācījās Rīgas 10. pamatskolā Čiekurkalnā (absolvēja 1942), Ventspils 1. vidusskolā (1947), studēja LVU Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā (1953).

Strādāja LZA Arhitektūras un celtniecības institūtā par zinātnisko sekretāru (1953—1955), Rīgas lauksaimniecības tehnikumā par arhitektūras un celtniecības pasniedzēju (1955—1957), Latvijas republikāniskajā neklātienes lauksaimniecības tehnikumā (1955), Rīgas celtniecības tehnikumā (1957—1958).

Rakstnieku savienībā dramaturģijas konsultants (1958—1960), Rīgas Kinostudijā (1960—1964), Kultūras ministrijā (1964—1965), Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes 1. sekretārs (1965—1968), Rakstnieku savienības valdes sekretārs (1972—1974), Rakstnieku savienības valdes 1. sekretārs (1974—1984), Ļeņina un PSRS Valsts prēmiju komitejas loceklis (1975—1989), Latvijas Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs (no 1989).

Apbedīts Lielvārdes kapos.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Goda krēsls Gunāram Priedem

2018. gadā par godu dramaturga 90 gadu jubilejai Rembates parkā Lielvārdē atklāja vides objektu "Goda krēsls Gunāram Priedem", ko veidojis metālmākslinieks Aldis Lambergs.[1]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jaunākā brāļa vasara (1955)
  • Lai arī rudens (1956)
  • Normunda meitene (1958)
  • Vikas pirmā balle (1960)
  • Miks un Dzilna (1963)
  • Tava labā slava (1965)
  • Pa valzivju ceļu (1965)
  • Trīspadsmitā (1966)
  • Smaržo sēnes (1967)
  • Otīlija un viņas bērnubērni (1971)
  • Ugunskurs lejā pie stacijas (1972)
  • Udmurtijas vijolīte (1974)
  • Žagatas dziesma (1978)
  • Vai mēs viņu pazīsim? (1980)
  • Mācību trauksme (1980)
  • Saniknotā slieka (1983)
  • Filiāle (1983)
  • Centrifūga (1985)
  • Sniegotie kalni (1986)
  • Aivaru gaidot.

Kinoscenāriji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopoti raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Struka, I. (sast.), Priede, G., "Gunāra Priedes dzīve un darbi, 1928–1958". 1. sējums (2013)
  • Struka, I. (sast.), Priede, G., "Gunāra Priedes dzīve un darbi, 1959–1968". 2. sējums (2014)
  • Struka, I. (sast.), Priede, G., "Gunāra Priedes dzīve un darbi, 1969–1976". 3. sējums (2015)
  • Struka, I. (sast.), Priede, G., "Gunāra Priedes dzīve un darbi, 1977–1986". 4. sējums (2016)
  • Struka, I. (sast.), Priede, G., "Gunāra Priedes dzīve un darbi, 1987–2000". 5. sējums (2017)

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR Valsts prēmija (1959)
  • LĻKJS prēmija (1974)
  • Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1976)
  • Tautu Draudzības ordenis (1978)
  • Andreja Upīša prēmija (1982)
  • Darba Sarkanā karoga ordenis (1984)
  • Latvijas PSR Tautas rakstnieks (1988)
  • IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1995)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Lielvārdē atklāj Goda krēslu dramaturgam Gunāram Priedem». ogrenet.lv. 2018. gada 30. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 30. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 30. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]