Pāriet uz saturu

Latvijas Universitāte

Vikipēdijas lapa
Latvijas Universitāte
latīņu: Universitas Latviensis
Moto Scientiae et patriae (Zinātnei un tēvijai)
Dibināta 1919
Tips Publiska
Rektors Gundars Bērziņš
Akadēmiskais personāls 685 (2024)[1]
Administratīvais personāls 1194 (2024)[1]
Studenti 15 600 (2024)[1]
Doktorantūra 530 (2024)[1]
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Mājaslapa lu.lv
Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU; latīņu: Universitas Latviensis, lībiešu: Lețmō Iļīzskūol) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919. gada – ar šo nosaukumu kopš 1923. gada[2] — ir apvienots studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā. LU uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus humanitārajās, dabas, tehniskajās un sociālajās zinātnēs.[3][4] Pēc studentu skaita LU ir Latvijas lielākā universitāte un viena no lielākajām universitātēm Baltijas valstīs.

Zinātniskā darbība Latvijas Universitātē norit fakultātēs un zinātniskajos institūtos, pētījumus veic vairāk nekā 50 pētniecības jomās.

Kopš dibināšanas Latvijas Universitāte nemainīgi bijusi vienīgā Latvijas nacionālā universitāte, no kuras laika gaitā atdalījās citas universitātes. Latvijas Universitātes galvenā ēka atrodas Raiņa bulvārī 19 Rīgā, kopš 2014. gada turpinās LU kompleksa būve Torņakalna apkaimē.

LU atklāšanas diena — 28. septembris — ir LU svinamā diena.

LU galvenā ēka 2008. gada novembrī

1996. gada 29. martā LU Satversmes sapulce pieņēma trešo Satversmi, kuru apstiprināja Latvijas Republikas Saeima ar likumu 1998. gada 5. februārī. Latvijas Universitāte pārstāja būt valsts iestāde, kļūstot par atvasinātu publisku personu, autonomu pašpārvaldes institūciju, kura ir iepriekšējo periodu tiesību un juridisko saistību mantiniece. Atbilstoši savai Satversmei, LU nosaka savu iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību. LU vadību un pārvaldi veic izveidotās pārstāvības institūcijas, ievēlēts rektors un iestāžu pārvaldes amatpersonas. Pārvaldi veic arī prorektori, direktori (prorektoru un direktoru skaitu nosaka rektors), kanclers un dekānu padome. LU pārvaldes, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

  • Padome
  • Satversmes sapulce;
  • Senāts;
  • Rektors;
  • Akadēmiskā šķīrējtiesa.

LU Administrācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Administrācija ir centrālā LU iestāde, kuras uzdevums ir nodrošināt atbalstu galvenajām lēmējinstitūcijām (lietvedībā, tiesību aktu izstrādē u. tml.), kā arī nodrošināt dažādu administratīvo atbalstu pārējām Universitātes iestādēm, jo īpaši akadēmiskajām iestādēm. Administrācija sastāv no Studiju departamenta, Studiju servisa, Komunikācijas departamenta, Juridiskā departamenta, Personālvadības departamenta, Finanšu un uzskaites departamenta, Nekustamo īpašumu ieņēmumu nodaļas un citām struktūrvienībām, tai skaitā departamentu nodaļām.[5]

Akadēmiskās iestādes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Universitātē ir 7 fakultātes:

Līdz 2023. gadam LU sastāvā bija 13 fakultātes: Bioloģijas, Biznesa, vadības un ekonomikas, Datorikas, Fizikas, matemātikas un optometrijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Humanitāro zinātņu, Juridiskā, Ķīmijas, Medicīnas, Izglītības zinātņu un psiholoģijas, Sociālo zinātņu, Teoloģijas, kā arī Vēstures un filozofijas fakultāte. Universitātes sastāvā ietilpa arī 24 institūti, tai skaitā plašu starptautisku ievērību guvušais LU Cietvielu fizikas institūts. Tāpat universitātē bija arī 14 studiju centri un citas iestādes.

2023. gada novembrī Latvijas Universitātes padome atbalstīja LU rektora piedāvājumu izveidot piecu fakultāšu modeli, izveidojot Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti, Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti, Humanitāro zinātņu fakultāti, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti, Juridisko fakultāti.[7] Taču 2024. gada aprīlī Latvijas Universitātes padome atbalstīja jaunievēlētā rektora prof. Gundara Bērziņa iniciatīvu par sākotnējās Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultātes sadalīšanu — Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.[8] Lai nodrošinātu LU darbības nepārtrauktību, pāreja uz jauno struktūru tika veikta pakāpeniski laika posmā no 2024. gada 2. janvāra līdz 1. septembrim.

LU Doktorantūras skola

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Universitātes Doktorantūras skola atklāta 2024. gada 25. septembrī. 2024. gadā doktorantūras studijas Latvijas Universitātē uzsāka 125 jaunie doktoranti. 82 no viņiem studē par valsts budžeta līdzekļiem, bet 43 tam atvēlējuši personīgo finansējumu.  

LU Torņakalna komplekss

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas Universitātes Torņakalna kompleksa Dabas un Zinātņu mājas

LU kompleksa[9] (iepriekš sauktu par "Akadēmisko centru") būvniecību Torņakalnā pasludināja par Latvijas Universitātes infrastruktūras attīstības prioritāti LU Attīstības plānā 2010.-2020. gadam un to iekļāva arī LU stratēģijā līdz 2027. gadam un LU Nekustamo īpašumu attīstības plānā 2022. – 2027. gadam. Akadēmiskā centra attīstības programmas īstenošana sākās 2012. gadā, izsludinot konkursu par labāko ideju teritorijas attīstībai. Arhitektu birojs “Sestais stils” izstrādāja pirmo teritorijas attīstības vīziju un tehniskos projektus Dabas mājai un Zinātņu mājai. 2023. gadā LU Akadēmiskā centra metu konkursā uzvarēja Polijas arhitektu birojs SBS "Engineering Group SP.", konkursa pirmajā kārtā bija iesniegti seši darbi, no kuriem žūrija konkursa otrajai kārtai virzīja četrus.

LU Torņakalna kompleksa projektu īstenošana notiek trīs posmos:  

  • 2013. gada 27. septembrī, piesaistot Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) finansējumu (29 miljoni EUR), valsts budžeta finansējumu (2,3 miljoni EUR) un LU finansējumu (4,7 miljoni EUR), parakstīja līgumu par LU Dabas mājas būvniecību, kuru nodeva ekspluatācijā 2015. gada septembrī. Ēkā ir 30 auditorijas (lielākā ar 300 vietām), 45 studentu mācību laboratorijas un 69 zinātniski pētnieciskā darba laboratorijas. Iekštelpu kopējā platība ir 18 540 m2.[10] Dabas māja dod iespēju gan studentiem, gan docētājiem un pētniekiem veikt starpnozaru zinātniskus pētījumus, sadarbojoties ģeogrāfiem, ģeologiem, ķīmiķiem, mediķiem un citu nozaru pārstāvjiem.
  • Otrais posms ietver Zinātņu mājas un Rakstu mājas izbūvi, piesaistot ERAF finansējumu LU zinātnes infrastruktūras attīstībai (23,2 miljonus EUR) un finansējumu LU STEM studiju infrastruktūras attīstībai (9,8 miljonus EUR). Valsts budžeta līdzfinansējums ir 5,8 miljoni EUR un LU kopējais līdzfinansējums I un II posmā ir 15 miljoni EUR. 2016. gadā Eiropas Investīciju banka (EIB) nolēma papildus piešķirt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda aizdevumu (30 miljonu EUR), bet 2018. gadā Eiropas Padomes Attīstības banka (EPAB) piešķīra aizdevumu 11,5 miljonu EUR apmērā. Kopējie ieguldījumi AC pirmā un otrā posma projektos ir 48 918 605 EUR.[10] 2017. gadā sākās Zinātņu mājas būvniecība un 2019. gada janvārī notika ēkas svinīga atklāšana. Tajā koncentrēti LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu nozaru pētniecības un studiju virzieni. 2020. gada septembrī noslēdza līgumu par Rakstu mājas projektēšanu un būvniecību. 2021. gada decembrī sākās būvlaukuma sagatavošanas darbi. Rakstu māju bija plānots nodot ekspluatācijā 2023. gada rudenī, taču būvniecība aizkavējās līdz 2026. gadam.

2018. gadā sākās darbs pie tehnoloģiju centra, sporta kompleksa un studentu dienesta viesnīcas. Sarunās ar Rīgas Domes vadību radās ideja veidot kopīgu ambulatorās aprūpes ekselences centru – Veselības māju. 2018. gada novembrī LU saņēma atļauju pārdot izsolē savus nekustamos īpašumus un pēc to atsavināšanas iegūtos finanšu līdzekļus novirzīt Torņakalna kompleksa attīstībai. 2019. gada martā LU un EIB parakstīja sadarbības līgumu par finansējumu trešā posma projektu priekšizpētei. 2021. gadā EPAB un EIB uzsāka padziļinātās izpētes procedūru, izvērtējot trešā posma projektu dzīvotspēju un sagatavotos dokumentus. 2021. gada 18. novembrī EPAB padome apstiprināja finansiālu atbalstu, akcentējot Veselības mājas un Sporta mājas projektus, un novērtēja tos kā atbilstošu bankas finansējuma saņemšanai 15 miljonu eiro apmērā, starp kopumā 12 projektiem par kopējo summu 979 miljoni eiro. 2022. gadā EIB apstiprināja Veselības mājas un Sporta mājas projektu finansējumu 25 miljonu eiro apmērā.[10]

Tagadējā LU galvenā ēka 19. gadsimta pastkartē
Latvijas Augstskolas atklāšana 1919. gada 28. septembrī

Senākā Latvijas Universitātes iestāde ir LU Akadēmiskā bibliotēka, kas kā Bibliotheca Rigensis dibināta jau 1524. gadā un ir viena no vecākajām publiskajām grāmatu krātuvēm Eiropā. Latvijas Universitātes sākotne ir saistīta ar 1862. gadā dibināto Rīgas Politehnikumu, ko 1896. gadā pārveidoja par Rīgas Politehnisko institūtu. 1909. gadā pēc profesora Oto Hofmaņa projekta uzcēla ēkas spārnu gar Arhitektu ielu.

1919. gada 8. februārī Latvijas SPR valdības priekšsēdētājs Pēteris Stučka un izglītības komisārs Jānis Bērziņš parakstīja dekrētu par vācu okupācijas iestāžu dibinātās Baltijas Tehniskās augstskolas likvidēšanu un Latvijas Augstskolas dibināšanu uz tās bāzes ar izglītību latviešu valodā. Augstskolas svinīgā atklāšana norisinājās 20.02.1919. bijušā Rīgas Politehniskā institūta (RPI) galvenās ēkas aulā Raiņa bulvārī 19 (toreiz Kārļa Marksa bulvāris). 1919. gada 7. martā tika apstiprināti 80 profesori un asistenti, no kuriem vismaz 60 bija reevakuētā RPI docētāji[11]. Studentu uzņemšana turpinājās līdz 20. martam, kad kopējais uzņemto studentu skaits pieauga līdz 3078, no tiem 2123 studijas uzsāka 1. kursā. Vispopulārākie bija Lauksaimniecības nodaļā (apmēram 1100 studentu) un Ķīmijas nodaļā (apmēram 600), no tiem tikai 1563 64 % bija ar vidējo izglītību. Lai sagatavotu studentus apmācībai, katra nodaļa noorganizēja kursus. Latvijas Augstskolas padomes priekšsēdētājs bija Pauls Valdens (07.05.1919.—22.05.1919.).[12]

Reālā Latvijas Augstskolas atklāšana notika tikai 1919. gada 28. septembrī pēc tam, kad kontroli pār Rīgu atguva Kārļa Ulmaņa valdība. Augstskolas Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu pieņemta trijos lasījumos 1923. gada 16. martā, bet Valdības Vēstnesī Nr. 66 izsludināta 1923. gada 28. martā, piešķirot augstskolai nosaukumu Latvijas Universitāte (vācu: Die lettländische Universität in Riga).[2] Ar Satversmes apstiprināšanu Latvijas Augstskolā tika ielikti augstskolu autonomijas un pašpārvaldes pamati.[13] Par studijām pārsvarā bija jāmaksā. Sākuma maksa bija 2500 rubļu par semestri.[14]

No 1919. līdz 1940. gadam Universitāte ir Latvijā lielākais augstākās izglītības, zinātnes un kultūras centrs, kuru atbalstīja valsts. 1935. gadā atklāja iekšpagalmā uzcelto Lielo aulu, zem kuras atrodas garderobe un studentu ēdnīca (arhitekts Ernests Štālbergs).

Latvijas Universitātē pirmo reizi pasaulē ir iespēja iegūt augstāko izglītību latviešu valodā. Tās 12 fakultātēs varēja studēt humanitārās (ieskaitot teoloģiju), tehniskās, eksaktās un dabas zinātnes. Latviešu mācību valodas ieviešana neliecināja par cittautiešu noniecināšanu, bet studentu nacionālais sadalījums atšķīrās no tā valstī jo 1937./ 1938. studiju gadā no 6780 LU studentiem 86% bija latvieši (76,9% iedzīvotāju pēc 1935. gada Tautas skaitīšanas), 6,4% — ebreji (4,9%), 3,8% — vācieši (3,3%), 2,8% — krievi (8,8%), 0,4% — poļi (2,6%), 0,3% — lietuvieši (1,2%), 0,3% — igauņi (0,4%) un 1% — citu tautību studenti (1,9%).[13]

1938. gadā no Latvijas Universitātes tika nodalīta Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultāte, pārceļot tās uz Jelgavu un izveidojot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju.

1940. gada jūnijā pēc Latvijas okupācijas izveidotā Kirhenšteina valdība likvidēja augstskolas autonomo statusu, atcēla tās Satversmi un pārdēvēja to par Latvijas Valsts universitāti. No 1939. līdz 1941. gadam uz Vāciju izceļoja daudzi vācbaltiešu zinātnieki un docētāji, 1941. gadā uz PSRS deportēja un nogalināja daudzus LU strādājošos zinātniekus un sabiedriskos darbiniekus. Nacistiskās okupācijas laikā 1942. gadā augstskolai piešķīra Rīgas Universitātes nosaukumu, šajā laikā gāja bojā ebreju izcelsmes LU docētāji, bet 1944.—1945. gadā uz Vāciju, tālāk uz ASV, Kanādu, Austrāliju un citām valstīm bēgļu gaitās devās līdz 60 — 65% Latvijas Universitātes docētāji.[15]

No 1958. līdz 1990. tās nosaukums bija Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte (krievu: Латвийский государственный университет им. П. Стучки). 1950. gadā uz LU Medicīnas fakultātes bāzes tika izveidots Rīgas Medicīnas institūts, kas mūsdienās ir kļuvis par Rīgas Stradiņa universitāti. 1958. gadā no Universitātes tika nodalītas tehnisko zinātņu fakultātes. Šīs fakultātes tika apvienotas Rīgas Politehniskajā institūtā.

1990. gadā 19. martā Universitāte atguva nosaukumu Latvijas Universitāte. 1991. gada 15. maijā Latvijas Universitātes Satversmes sapulce pieņēma augstskolas otro Satversmi, kuru ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināja 1991. gada 18. septembrī.

2013. gadā Latvijas Universitāte kā pirmā no Latvijas augstskolām pirmo reizi iekļuva QS pasaules universitāšu reitingā, ieņemot 701.— 800. vietu.[16]

2014. gadā uzsāka jauna LU kompleksa izbūve Torņakalnā, kā pirmo pabeidza Dabas mājas (2015) un Zinātņu mājas (2019) celtniecību, 2022. gadā sāka Rakstu mājas būvi, 2025. gadā tā joprojām nav pabeigta.

2019. gadā Latvijas Universitāte (LU) tika pirmo reizi iekļauta Times Higher Education (THE) Eiropas mācīšanas reitingā un ieņēma 201+ vietu. Reitingā LU atzīmēta kā Latvijā vadošā universitāte sadarbībā ar studentiem, tāpat reitings augstu novērtējis Universitātes studiju vidi, kas veicina mācīšanos.

2020. gados universitāte saskārās ar reputācijas problēmām. Vairāki profesori pieķerti plaģiātismā.[17][18] Universitātes rektors bija apsūdzēts finanšu pārkāpumos.[19] Ierosināts kriminālprocess par iespējamu Eiropas fondu līdzekļu izkrāpšanu bijušā universitātes satversmes sapulces vadītāja vadītā projektā.[18]

Statistiskie rādītāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studijas 2025. gada septembrī Latvijas Universitātē uzsāka 16 800 studenti[20]. 2024. gadā Latvijas Universitāti absolvēja 3 407 studenti.[1] Kopumā Universitāte piedāvā visa līmeņa (īsā cikla, bakalaura, maģistra, doktora) 111 akreditētu studiju programmu.

2024. gada novembrī Latvijas Universitāte sertificējusi savu kvalitātes vadības sistēmu atbilstoši starptautiskajam izcilības standartam EFQM (the European Foundation for Quality Management), saņemot novērtējumā piecas no iespējamajām septiņām zvaigznēm.[21]

2024. gada "Times Higher Education" (THE) pasaules universitāšu reitingā Latvijas Universitāte ir nostiprinājusi savu pozīciju 1001.–1200. vietu grupā kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU).[22] THE Eiropas mācīšanas reitingā Latvijas Universitāte pirmo reizi iekļauta jau 2019. gadā. Reitingā LU atzīmēta kā Latvijā vadošā universitāte sadarbībā ar studentiem, tāpat reitings augstu novērtējis Universitātes studiju vidi, kas veicina mācīšanos.

2024. gada 5. decembrī publicēti QS Pasaules universitāšu reitinga: Ilgtspējība (QS World University Rankings: Sustainability) 2025. gada rezultāti. Tajā Latvijas Universitāte ieņem 592. vietu no 1744 pasaules universitātēm, 253. vietu no 556 Eiropas universitātēm un 1. vietu starp reitingā iekļautajām Latvijas augstskolām. Latvijas Universitāte kā pirmā no Latvijas augstskolām  2013. gadā pirmo reizi iekļuva QS pasaules universitāšu reitingā, ieņemot 701.— 800. vietu.[23]

2023. gadā Latvijas Universitātes autori un līdzautori sagatavoja 2638 publikācijas, no kurām 1969 ir zinātniskās publikācijas vietējos un starptautiskos zinātniskos žurnālos un konferenču ziņojumu krājumos. Scopus un Web of Science datubāzēs 2023. gadā tika iekļauta 1221 LU darbinieku publikācija, no kurām 996 bija raksti starptautiskos zinātniskos žurnālos, 140 – starptautisko konferenču materiālu krājumos, 85 – cita veida publikācijas. 76,7% zinātnisko rakstu ir publicēti Q1–Q2 kvartiles zinātniskajos žurnālos.  

Universitātes rektori

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums

Tenūrprofesūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Profesora (tenūras/tenūrgaitas)[24] galvenais pienākums ir izveidot pētniecības grupu, veikt augstvērtīgus zinātniskus pētījumus un publicēt to rezultātus, piesaistīt liela apjoma pētniecības finansējumu, iesaistīties studentu sagatavošanā, vadot noslēguma darbus un docējot studiju un mūžizglītības kursus, kā arī veidot pētniecībā balstītu sadarbību ar publisko sektoru.

2023. gadā ievēlēja sešus profesorus (tenūrgaitas/tenūras): [25]

2024. gada pavasarī un vasarā izsludināja starptautisku konkursu kopumā uz vēl piecām tenūrsistēmas profesoru amata vietām.  

Ievērojami zinātnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starp ievērojamākajiem zinātniekiem, kas strādā Latvijas Universitātē, ir minami:

  1. 1 2 3 4 5 Latvijas Universitāte. «Skaitļi un fakti». Skatīts: 14.07.2025.
  2. 1 2 Kristīne Jarinovska. «Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte». nra.lv (latviešu), 2019-08-19. Skatīts: 2020-10-09.
  3. ↑ Latvijas Universitāte. «Latvijas Universitātes studiju programmu un tālākizglītības programmu nolikums», 28.10.2019. Skatīts: 10.07.2020.
  4. ↑ Latvijas Universitātes rakstu bibliogrāfiskais rādītājs (1921—1943)
  5. ↑ Edvīns Danovskis. Latvijas Universitātes Satversmes komentāri. LU Akadēmiskais apgāds, 2023-09. ISBN 978-9934-36-057-2.
  6. ↑ «Banku augstskola kļūst par Latvijas Universitātes biznesa skolu». www.lu.lv (latviešu). 2025-05-12. Skatīts: 2025-09-11.
  7. ↑ Konsolidācijas procesā LU fakultāšu skaitu samazinās līdz piecām lsm.lv 2023. gada 17. novembrī
  8. ↑ Latvijas Universitātes reorganizācija: Sākotnēji plānoto piecu fakultāšu vietā tomēr veidos sešas lsm.lv 2024. gada 23. aprīlī
  9. ↑ "Campus" tulkojot no Angļu valodas uz latviešu valodu, izmantojams "Komplekss" , nevis studentu pilsētiņa vai kāds cits tulkojums. Skatīt valsts oficiālo terminoloģiju: Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca - Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls
  10. 1 2 3 Tiesību akta projekta "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra teritorijai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija) Valsts kanceleja (2021)
  11. ↑ Augstskolas akadēmisko personālu, kas docē studiju un mūžizglītības kursus sauc par docētājiem. Skatīt oficiālo valsts terminoloģiju: docētājs - Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls Savukārt "pasniedzējs" ir akadēmiskajā vidē nevēlams termins, kas aizgūts no krievu valodas (преподаватель).
  12. ↑ Zane Rozīte. «Padomju Latvijas augstskola». enciklopedija.lv (latviešu), 2021-06-02. Skatīts: 2021-06-26.
  13. 1 2 «Augstākā izglītība Latvijā». enciklopedija.lv (latviešu). Skatīts: 2020-10-09.
  14. ↑ "Latvijas Universitātes materiālais stāvoklis". Izglītības ministrijas mēnešraksts 7. 1921-07-01. Arhivēts no oriģināla 2019-05-15. Atjaunināts: 2024-11-08.
  15. ↑ «Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 21. augustā.
  16. ↑ QS World University Rankings 2013
  17. ↑ «Izvērtējot plaģiātismu, soda Kūli un Šuvajevu • IR.lv». ir.lv. Skatīts: 2023-04-17.
  18. 1 2 «Profesors, pētnieks un plaģiāts • IR.lv». ir.lv. Skatīts: 2023-04-17.
  19. ↑ «LU rektoram uzrāda apsūdzību par iespējamu nelikumīgu pabalstu izmaksu augstskolā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-17.
  20. ↑ https://www.facebook.com/latvijasuniversitate/posts/pfbid0tyXn4VsFZp5YGpefEbzus1giTvpcV6tdHN8SFVwYjyW1wCvn95A6XoNeCboSevM2l
  21. ↑ «Latvijas Universitāte saņem starptautiskās izcilības standarta EFQM kvalitātes sertifikātu». www.lu.lv (latviešu). 2024-11-29. Skatīts: 2025-03-03.
  22. ↑ «LU ir vadošā Latvijas augstskola THE pasaules universitāšu reitingā». www.lu.lv (latviešu). 2024-09-22. Skatīts: 2025-03-03.
  23. ↑ «Latvijas Universitāte atkārtoti atzīta par ilgtspējīgāko Latvijas augstskolu». www.lu.lv (latviešu). 2024-12-10. Skatīts: 2025-03-03.
  24. ↑ Tenūrsistēmā tiek nodarbināti profesori: (tenūrā), ja līgums ir slēgts uz nenoteiktu laiku; (tenūrgaitā), ja līgums ir slēgts uz noteiktu laiku. Par jauna akadēmiskās karjeras ietvara ieviešanu Latvijā
  25. ↑ «Latvijas Universitātē ievēlēti 6 tenūrprofesori». www.lu.lv (latviešu). 2023-12-29. Skatīts: 2025-02-28.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Universitāte&oldid=4359076"