Gustavs Flatovs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Gustavs Fēlikss Flatovs)
Jump to navigation Jump to search
Gustavs Flatovs Gymnastics (artistic) pictogram.svg
Gustav Flatow
Personas dati
Gustavs Fēlikss Flatovs
Dzimis 1875. gada 7. janvārī
Valsts karogs: Vācija Berente, Rietumprūsija, Vācijas Impērija (tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1945. gada 29. janvārī
Valsts karogs: Vācijas Impērija Terezīnštātes geto, Nacistiskā Vācija (tagad Karogs: Čehija Čehija)
Tautība Ebrejs
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Valsts karogs: Vācija Vācijas Impērija
Sporta veids Vingrošana
Disciplīna Sporta vingrošana
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 2 (1896 un 1900)
Medaļas 2
 
Medaļas
Olympic rings with transparent rims.svg Vasaras olimpiskās spēles
Pārstāvot: Valsts karogs: Vācija Vācija (GER)
Gymnastics (artistic) pictogram.svg Vingrošana
Zelts Atēnas 1896 Komandas, līdztekas
Zelts Atēnas 1896 Komandas, vingrošanas stienis

Gustavs Fēlikss Flatovs (vācu: Gustav Felix Flatow; dzimis 1875. gada 7. janvārī, miris 1945. gada 29. janvārī) bija vācu sporta vingrotājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.[1]

Gustavs Flatovs pēc tautības bija ebrejs.[2] Viņš ir dzimis Berentē, Rietumprūsijā, bet 1892. gadā pārvācās uz Berlīni.

Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atēnās Flatovs startēja septiņās sporta vingrošanas disciplīnās. Olimpiskās zelta medaļas viņš izcīnīja kā Vācijas vingrotāju komandas pārstāvis komandu sacensībās uz līdztekām un komandu vingrošanā uz stieņiem.[3][4] Savukārt pārējās piecās disciplīnās — atbalsta lēcienā, līdztekās, vingrošanas riņķos, vingrošanā uz stieņa un vingrošanā uz zirga viņš neizcīnīja godalgotās vietas.

Flatovs startēja arī nākamajās, 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, Parīzē. Šajās olimpiskajās spēlēs viņš startēja vingrošanas daudzcīņā, kur izcīnīja dalīto 102./104. vietu, iegūstot 204 punktus.[5]

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēles Sporta veids Disciplīna Rezultāts
(punkti)
Vieta
Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas Gymnastics (artistic) pictogram.svg Vingrošana Atbalsta lēciens
Līdztekas
Vingrošanas riņķi
Vingrošanas stienis
Vingrošanas zirgs
Komandas, līdztekas 1
Komandas, vingrošanas stienis 1
Valsts karogs: Francija 1900 Parīze Gymnastics (artistic) pictogram.svg Vingrošana Daudzcīņa 204 102/104

Pēc Olimpiskajām spēlēm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Olimpiskajām spēlēm Gustavs Flatovs atteicās no vingrošanas, lai vadītu savu tekstilrūpniecības uzņēmumu, kuru bija dibinājв 1899. gadā.

Pēc nacistu veiktās varas pārņemšanas Vācijā 1933. gadā Flatovs bēga uz Nīderlandi. 1943. gada jaungada vakarā viņš tika ieslodzīts un 1944. gada februārī nosūtīts uz Terezīnštātes koncentrācijas nometi, kur viņa brālēns Alfrēds Flatovs jau bija miris 1942. gadā. Nepilnu gadu vēlāk Gustavs Flatovs tur mira 70 gadu vecumā.[6][7] Nometnē viņš zaudēja līdz 20 kg.

1986. gadā žurnālisti atklāja viņa urnu, kas tika paslēpta Terezinā netālu no koncentrācijas nometnes vietas.

Piemiņa pēc nāves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alfrēds un Gustavs Flatovi uz pastmarkas

1997. gadā Berlīnē, godinot Alfrēdu un Gustavu Flatovus, Reichssportfeldstraße (iela) netālu no Berlīnes Olimpiskā stadiona tika pārdēvēta par Flatowallee (Flatovu avēnija). Berlīnes priekšpilsētā Kroicbergā pie Flatow-Sporthalle (sporta zāles) tika novietota piemiņas plāksne abiem sportistiem. Vācijas Pasts izdeva četru pastmarku komplektu, lai atzīmētu mūsdienu olimpisko spēļu 100. gadadienu. Uz vienas no šīm pastmarkām bija attēloti arī Flatovi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gustav Flatow Archived 2020. gada 6. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Olympedia.org
  2. Taylor, Paul. Jews and the Olympic Games: The Clash Between Sport and Politics – With a Complete Review of Jewish Olympic Medalists. Sussex Academic Press, 2004. ISBN 9781903900888.
  3. «Athens 1896 Team Parallel Bars Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
  4. «Athens 1896 Team Horizontal Bar Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
  5. «Gymnastics at the 1900 Paris Summer Games». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 9. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 9. jūnijs.
  6. Kay Schaffer, Sidonie Smith. The Olympics at the Millennium: Power, Politics, and the Games. Rutgers University Press, 2000. 60–62. lpp. ISBN 978-0-8135-2820-5.
  7. «Olympians Who Were Killed or Missing in Action or Died as a Result of War». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 24. jūlijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]