Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Vikipēdijas lapa
Vingrošana
Olimpiskajās spēlēs
Norises vietaValsts karogs: Francija Vensēnas velodroms, Parīze, Francija
Norises laiks1900. gada 29. un 30. jūlijs
Disciplīnu skaits1
Dalībnieki135 (visi vīrieši) no 8 valstīm
Medaļu ieguvēji
Zelta medaļa   Francija
Sudraba medaļa   Francija
Bronzas medaļa   Francija
«1896 Atēnas1904 Sentluisa»

Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Tajās startēja 135 sportisti no 8 valstīm. lielākā daļa no sportistiem bija no Francijas. Sacensības tika aizvadītas Vensēnas velodromā 1900. gada 20. un 30 jūlijā.[1] Šajās olimpiskajās spēlēs vingrošanā tika aizvadīta tikai viena disciplīna — individuālā daudzcīņa vīriešiem, kuru veidoja 16 dažādu vingrinājumu veidi.

Visas olimpiskās medaļas šajā sporta veidā izcīnīja Francijas pārstāvji. Zelta medaļu ieguva Gistavs Sandrā, sudraba medaļu ieguva Noēls Bā, bet bronzas medaļu ieguva Lisjēns Demanē.[2]

Skats no vingrošanas sacensībām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Medaļu ieguvēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medaļnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zelts Sudrabs Bronza

Gistavs Sandrā
 Francija

Noēls Bā
 Francija
Lisjēns Demanē
 Francija

Medaļu sadalījums starp valstīm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  •      — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā
Vieta Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1  Francija 1 1 1 3
Kopā (1 valsts): 1 1 1 3

Sacensību formāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vingrošanā tika aizvadīta daudzcīņa, kuru veidoja 16 vingrinājumi. Vairākos vingrojumos sacensības tika aizvadītas divas dienas. Katrā no vingrinājumiem punkti tika piešķirti atkarībā no izpildes kvalitātes. Maksimālais punktu skaits, ko piešķīra vienā vingrinājumā, bija 20 punkti, bet kopējais sacensību maksimālais punktu skaits varēja būt 320 punkti. Lielākā daļa no visiem vingrinājumiem, kas tika aizvadīti, bija vingrošanas rakstura, bet sacensībās bija iekļautas arī vairākas vieglatlētikas disciplīnas un svarcelšanas sacensības.[3]

Vingrinājumu uzskaitījums:

  1. vingrošanas stienis (izvēles);
  2. vingrošanas stienis (obligāts);
  3. līdztekas (izvēles);
  4. līdztekas (obligāts);
  5. vingrošanas riņķi (izvēles);
  6. vingrošanas riņķi (obligāts);
  7. vingrošanas zirgs (izvēles);
  8. vingrošanas zirgs (obligāts);
  9. atbalsta lēciens (izvēles);
  10. atbalsta lēciens (obligāts);
  11. vingrošanas zirgs (obligāts);
  12. kombinētā augstlēkšana (obligāts);
  13. tāllēkšana (obligāts);
  14. kārtslēkšana (obligāts);
  15. kāpšana virvē (obligāts);
  16. svarcelšana (obligāts).

Vieglatlētikā tika novērtēts vingrinājuma veikšanas stils. Taču vairākiem no vingrinājumiem bija arī normatīvs, kurs bija jāizpilda. Tāllēkšanā — 5.00 metri; kārtslēkšanā — 2.20 metri; kombinētajā augstlēkšanā sportistiem bija jālec pāri virvei, kas atradās 1.25 metru augstumā; kāpšanā virvē sportistiem bija lūgts kāpt 6.00 metru augstumā; svarcelšanā par katru 50 kilogramas svara bumbas pacelšanu virs galvas līdz rokas augstumam tika piešķirti 2 punkti, maksimāli bija jāceļ 10 reizes.

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieta Sportists Valsts Punkti
1 Gistavs Sandrā  Francija 302
2 Noēls Bā  Francija 295
3 Lisjēns Demanē  Francija 293
4/5 Pjērs Pesē  Francija 290
Žils Rolāns  Francija
6 Gistavs Fabrī  Francija 283
7 Žozefs Martiness  Francija 277
8/9 Marsels Lalu  Francija 275
Žoržs Movezēns  Francija
10 L. Lestjēns  Francija 273
11 Nikolā Dežagērs  Francija 272
12/13 Gašē  Francija 270
Žozefs Lavjēls  Francija
14 Žans Berhuzūks  Francija 268
15/16 Bollē  Francija 267
Žozefs Kastilioni  Francija
17 Gošē  Francija 266
18 Moreno  Francija 265
19/20 Žils Dikrē  Šveice 264
Pols Obrešs  Francija
21 Danjels Lavjēls  Francija 263
22 Montēls  Francija 262
23/25 Fēlikss Gizels  Francija 261
Šāns  Francija
Oskars Žanfavrs  Šveice
26 Allegrē  Francija 257
27 Fernāns Ravū  Francija 256
28 Kamillo Pavanello  Itālija 255
29 Hugo Peičs  Vācija 252
30 Polēns Lemērs  Francija 251
31 Viljams Konors  Lielbritānija 250
32/34 Betremjē  Francija 249
Františeks Erbens  Bohēmija
Dominiks Ravū  Francija
35/36 Ogists Kastiljē  Francija 248
Žils Perrē  Francija
37/39 Pols Gibiārs  Francija 247
Žils Lekūtrs  Francija
Vedē  Francija
40/42 Balosjē  Francija 246
Imbērs  Francija
Pratvjēls  Francija
43/45 Elī Buržuā  Francija 245
Šarls Brodbeks  Šveice
Onoress  Francija
46 Bušons  Francija 244

Vieta Sportists Valsts Punkti
47/48 Bornē  Francija 243
Emīls Fretērs  Francija
49 Mišo  Francija 242
50/52 Žardinjē  Francija 241
Labonals  Francija
Tirjē  Francija
53 Eižens Firstenbergers  Vācija 240
54/55 Rihards Genserovskis  Vācija 238
Pīrss  Lielbritānija
56/58 Fernbahs  Francija 236
Emīls Šerbs  Francija
Strasērs  Francija
59 Emīls Rotongs  Vācija 234
60/61 Grimms  Francija 233
Simons  Francija
62/63 Bulanžē  Francija 232
Levī  Francija
64 Derobe  Francija 231
65/66 Blanšārs  Francija 230
Žans Marija le Burvelē  Francija
67/68 Žils Delevals  Francija 229
Salzārs  Francija
69 Fjerenss  Francija 228
70 Žoržs Dibuā  Francija 225
71 Kārlis Vīgands  Vācija 224
72 Fricis Manteifels  Vācija 223
73 Viljams Loids Filipss  Lielbritānija 222
74 Dežāns  Francija 221
75/76 Burgužno  Francija 220
Anrī Fretērs  Francija
77/78 Francis Abe  Vācija 219
Oto Meiers  Francija
79/83 Fricis Danners  Vācija 216
Dušē  Francija
Ervīns Kurcs  Vācija
Praderols  Francija
Viārs  Francija
84/87 Debelī  Francija 214
Žozefs Dekross  Francija
Rostēns  Francija
Fricis Zauers  Vācija
88/92 Dufēts  Francija 211
Laburē  Francija
Ģula Kakašs  Ungārija
Obērs  Francija
Žillē  Francija

Vieta Sportists Valsts Punkti
93/96 Burī  Francija 210
Kubi  Francija
Pelā  Francija
Vjēvils  Francija
97 Olivjē  Francija 209
98 Šapo  Francija 208
99 De Purtēns  Beļģija 207
100 Mino  Francija 206
101 Kūns  Francija 205
102/104 Denī  Francija 204
Gustavs Flatovs  Vācija
Žils Pino  Francija
105 Albērs Barodē  Francija 201
106 Sidraks  Francija 200
107 Jūliuss Nuningers  Vācija 199
108 Surzā  Francija 196
109/110 Bušērs  Francija 195
Lakombs  Francija
111 Van Huls  Francija 194
112 Mišelē  Beļģija 192
113/114 Favjērs  Francija 190
Fušē  Francija
115 Lemuāns (vingrotājs)  Francija 187
116 Šarls Dekerts  Francija 184
117 Žermēns  Francija 183
118/119 Žakamēns  Francija 180
Ādolfs Tannerts  Vācija
120 Danjels Kehrs  Francija 178
121 Kuku  Francija 177
122/123 Kuzēns  Francija 175
Lerū  Francija
124 Henrijs Hiats  Lielbritānija 172
125 Vandenots  Francija 166
126/129 Bernilons  Francija 164
Delalo  Francija
Parizo  Francija
Samjēls Ročs  Francija
130 Tušē  Francija 154
131 Prillē  Francija 149
132 Baiers  Francija 145
133 Terjē  Francija 133
Ģula Katona  Ungārija Nefinišēja
Oskars Naumanis  Vācija

Pārstāvētās valstis un sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vingrošanas sacensībās startēja 135 sportisti no 8 valstīm. Lielākā daļa no sportistiem (108 sportisti) bija no Francijas. Beļģija, Bohēmija un Itālija pirmo reizi startēja vingrošanā olimpiskajās spēlēs.

Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Gymnastics at the 1900 Paris Summer Games». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 5. decembris. Skatīts: 2020. gada 5. decembris.
  2. «Paris 1900 Gymnastics». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 5. decembris.
  3. «Gymnastics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Individual All-Around». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 5. decembris. Skatīts: 2020. gada 5. decembris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]