Hāgemeisteri

Hāgemeisteri (vācu: von Hagemeister) ir vācbaltiešu dzimta, kas 17. gadsimtā no Zviedru Pomerānijas ieceļojusi Zviedru Vidzemē un vēlāk izplatījusies arī Krievijā. 1742. gadā Hāgemeisteru dzimtu ierakstīja Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Vēsture

Pirmais zināmais dzimtas pārstāvis bija Grimmenes birģermeistars Heinrihs Hāgemeisters (ap 1490—1546). Viņa dēls un mazdēls bija Štrālzundes birģermeistari, bet Štrālzundes rātskunga Nikolaja Hāgemeistera (1606–1675) dēls Joahims pārcēlās uz dzīvi Zviedru Vidzemē. Ar Zviedrijas valsts kancelejas vadītāja Bengta Uksenšernas atbalstu viņš 1688. gadā kļuva par Vidzemes luterāņu baznīcas konsistorijas asesoru. 1692. gadā viņu iecēla dižciltīgo kārtā un piešķīra Valmiermuižas apsaimniekošanas tiesības. Tajā pašā gadā viņš kļuva par Tērbatas galma tiesas (Hofgericht) asesoru un iegādājās arī Oisu (Oiso) muižu. Viņa dēls tiesnesis Kārlis Gustavs fon Hāgemeisters (1703–1774) iegādājās Paunkilas (Paunküll) muižu Rēveles guberņā.

1742. gadā Hāgemeisteru dzimtu ierakstīja Vidzemes bruņniecības, bet 1746. gadā arī Igaunijas bruņniecības matrikulā.^[1] 1768. gadā atvaļinātais Krievijas impērijas armijas pulkvedis un Liepas muižas (Lindenhof) īpašnieks Adrians Baltazars fon Hāgemeisters (1708–1770) nomāja Drustu muižu, kuru 1777. gadā nopirka viņa dēls Adrians Baltazars (1744–1790). 1783. gadā to ieguva viņa brālis Nikolajs Kristofers (1747–1804), kurš to atstāja mantojumā savam dēlam Heinriham Hāgemeisteram (1784–1845).

Muižas Latvijā

Drustu muiža (Drostenhof, no 1777);
Auļukalna muiža ar Buļu pusmuižu (Aulenberg mit Friedrichsruhe und Brinckenhof, līdz 1795);
Briņķu muiža (Brinckenhof, līdz 1795);
Gatartas muiža ar Jaundrustu muižu (Gotthardsberg mit Neu-Drostenhof').