Liepas muiža

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bijusī Liepas muižas kungu māja 2001. gadā.
Muižas plāns (1787).

Liepas muižas (vācu: Lindenhof) kungu māja atrodas Priekuļu novada Liepas pagastā, aptuveni 100 km no Rīgas un 14 km no Priekuļiem. Liepas muiža tika dibināta 1672. gadā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1582. gadā Pārdaugavas Livonijas hercogiste nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts pakļautībā, kas atjaunoja Cēsīs katoļu bīskapiju. Sākoties zviedru valdīšanai Vidzemē 1624. gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs visu savu īpašumu piešķīra savam valsts kancleram Akselam Uksenšernam, kura dēla Ērika Uksenšerna laikā 1672. gadā no Cēsu pils novada atdalīja vairākus desmitus tā sauktos Tulmānu (Tīlmaņa) vakai piederīgos ciematus (mājas). Tajā pat gadā uz Gravānu, Spruiķu, Liepas, Ozola un Ūsiņu ciemata zemēm, pievienojot vēl daļu no Jurlana (Jullas) māju zemes, nodibināta Liepas muiža (Lindenhof).[1]

Jaunās muižas nosaukums iegūts no Liepas mājas, kas, muižu dibinot, iznīcināta, par ko liecina kāds muižas tīruma senais nosaukums.[1]

No 1824. gada muiža piederēja Pandera dzimtai, pēdējā muižas īpašniece 1919. gadā bija Šarlote fon Vulfa. Cēsu kauju laikā daļu no muižas ēkām izpostīja. Pēc 1920. gada agrārreformas Liepas muižu sadalīja 99 vienībās (no tām 19 bijušās rentes mājas) 1424 ha kopplatībā, muižas kungu mājā iekārtoja pagasta skolu.[2] Liepas pamatskola bijušajā muižas kungu mājā darbojās līdz 1970. gadam.[3]

Vieta kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu un igauņu kultūras vēsturē Liepas muižai ir ievērojama vieta, jo šeit jau 1685. gadā darbojās viena no latviešu bībeles tulkotāja prāvesta Ernesta Glika dibinātajam latviešu skolām. 1686. gada augustā un septembrī tur notika sešu nedēļu ilga konference, kurā piedalījās 12 mācītāji no Rēveles (Tallinas), Tērbatas (Tartu) un Sāmsalas, lai pārlūkotu igauņu bībeles tulkojumu.

Liepas muižas kapsētā guldīts dzejnieks Eduards Veidenbaums (1867-1892). Viņa brālis dzejnieks Kārlis Veidenbaums bija Liepas (agrāk Mūrmuižas) pagasta Kalāču māju saimnieks.[1]

Karls Gothards Grass, kā arī citi Rīgas "Praviešu kluba" biedri bieži ir uzturējušies Liepas muižā. Karls Gothards Grass ir arī veltījis Ģertrūdei Boijei un Liepas muižai savu dzejoli "Weihnachtsgruss", kas ievietots 1818. gada almanahā "Livona`s Blumenkranz".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Liepas pagasts — Rīga: LĢIA un Liepas pagasta padome, 2009. ISBN 9984-28-235-X 308.lpp.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. XII sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 24141-24143. sleja.
  3. http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/2151/

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liepas muižas mājaslapa


Koordinātas: 57°22′19″N 25°26′18″E / 57.37194°N 25.43833°E / 57.37194; 25.43833