HMTD
| HMTD | |
|---|---|
  | |
| Citi nosaukumi | Heksametilēntriperoksīda diamīns |
| CAS numurs | 283-66-9 |
| Ķīmiskā formula | C6H12O6N2 |
| Molmasa | 208,169 g/mol |
| Blīvums | 880 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra |
sadalās pie 75 °C, aizdegas pie 135 °C |
HMTD (heksametilēntriperoksīda diamīns, C6H12O6N2) ir balta, kristāliska viela. Tā ir viena no stabilākajām peroksīdu bāzētajām sprāgstvielām. Šo savienojumu pirmoreiz ieguva 1885. gadā un tajos laikos tā bija relatīvi stabila detonatoru sprāgstviela, salīdzinot ar citām tajā laikā pieejamajām vielām (dzīvsudraba fulmināts). Šī viela bija arī relatīvi lēta un viegli iegūstama, tāpēc 19. gs beigās to kādu laiku lietoja detonatoriem. Vēlāk šādām vajadzībām tika atklātas vēl stabilākas sprāgstvielas (tetrils).
Mūsdienās HMTD lieto galvenokārt teroristi un citi lietotāji, kam nekas labāks nav pieejams. HMTD var iegūt no relatīvi viegli pieejamām izejvielām. Tāpat kā citi organiskie peroksīdi, HMTD ir nestabils savienojums (sprāgstviela), kas ir jutīgs pret triecienu, berzi un karstumu. Šo iemeslu dēļ, HMTD ražošana ir bīstama. HMTD arī reaģē ar lielāko daļu metālu (alumīniju, varu, misiņu, cinku, antimonu, dzelzi un svinu [1]), veidojot ārkārtīgi nestabilus sāļus. Ķīmiski tīrs (skābes nesaturošs) HMTD ir visai stabils un, atšķirībā no acetona peroksīda, nesublimējas.
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
HMTD var iegūt, ūdeņraža peroksīdam reaģējot ar urotropīnu skābes katalizatora klātienē. Lielākajā daļā recepšu par katalizatoru lieto citronskābi vai fosforskābi. Sērskābi lietot nedrīkst, jo HMTD hidrolizējās.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Improvised primary explosives. Dirk Goldmann 1998
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |