Acetona peroksīds
| Acetona peroksīds | |
|---|---|
|
 Acetona peroksīda trimēra molekulas modelis | |
| Citi nosaukumi | Triacetona peroksīds, TATP |
| CAS numurs | 17088-37-8 |
| Ķīmiskā formula | C9H18O6 |
| Molmasa | 222,24 g/mol |
| Blīvums | 1180 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 91 °C |
| Viršanas temperatūra | sadalās |
| Šķīdība ūdenī | nav |
Acetona peroksīds (triacetona peroksīds, TATP, C9H18O6) ir balta, kristāliska viela. Tā ir sprāgstviela, kas jutīga pret berzi un karstumu. Šai vielai ir vairāki nestabili izomēri, no kuriem stabilākais ir trimērs. Mazāk skābā vidē ir iespējams arī iegūt tetramēru, bet šāda reakcija notiek lēnāk. Dimērs un it īpaši monomērs ir ļoti nestabili. Istabas temperatūrā trimērs lēnām sublimējas par dimēru. Viela ir indīga.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Acetona peroksīdu var iegūt ķīmiskā reakcijā starp ūdeņraža pārskābi un acetonu ar sālsskābi kā katalizatoru. Šādā reakcijā vienmēr veidojas dimēra un trimēra maisījums. Acetona peroksīds dažreiz veidojas kā rūpniecības blakusprodukts, oksidējot fenolus.
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sprāgstot acetona peroksīdam, veidojas acetons un ozons. Šajā procesā izdalās maz siltuma, process lielā mērā ir saistīts ar entropijas palielināšanos, vielai pārejot no cietās fāzes gāzveida fāzē. Aizdedzinot brīvi izbērtu (nenoslēgtu), nesablīvētu acetona peroksīdu, tas parasti strauji sadeg, nevis uzsprāgst.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ketonu peroksīdus, tai skaitā acetona peroksīdu, dažreiz lieto kā polimerizācijas iniciatorus polimēru ražošanā. Acetona peroksīds ir iegūstams no relatīvi pieejamām izejvielām, taču ir ļoti nestabils, nestabilāks pat par nitroglicerīnu.
Acetona peroksīdu izmantoja džihādistu pašnāvnieki 13. novembra terora aktos Parīzē[1], tas tika lietots arī terora aktos Briselē 2016. gada 22. martā.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |