Acetona peroksīds

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Acetona peroksīds

Acetone peroxide trimer.png
Acetona peroksīda trimēra struktūrformula
Acetone peroxide dimer.png
Acetona peroksīda dimēra struktūrformula

Acetone-peroxide-trimer-3D-balls.png
Acetona peroksīda trimēra molekulas modelis
Citi nosaukumi Triacetona peroksīds, TATP
CAS numurs 17088-37-8
Ķīmiskā formula C9H18O6
Molmasa 222,24 g/mol
Blīvums 1180 kg/m3
Kušanas temperatūra 91 °C
Viršanas temperatūra sadalās
Šķīdība ūdenī nav

Acetona peroksīds (triacetona peroksīds, TATP, C9H18O6) ir balta, kristāliska viela. Tā ir sprāgstviela, kas jutīga pret berzi un karstumu. Šai vielai ir vairāki nestabili izomēri, no kuriem stabilākais ir trimērs. Mazāk skābā vidē ir iespējams arī iegūt tetramēru, bet šāda reakcija notiek lēnāk. Dimērs un it īpaši monomērs ir ļoti nestabili. Istabas temperatūrā trimērs lēnām sublimējas par dimēru. Viela ir indīga.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Acetona peroksīdu var iegūt ķīmiskā reakcijā starp ūdeņraža pārskābi un acetonu ar sālsskābikatalizatoru. Šādā reakcijā vienmēr veidojas dimēra un trimēra maisījums. Acetona peroksīds dažreiz veidojas kā rūpniecības blakusprodukts, oksidējot fenolus.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sprāgstot acetona peroksīdam, veidojas acetons un ozons. Šajā procesā izdalās maz siltuma, process lielā mērā ir saistīts ar entropijas palielināšanos, vielai pārejot no cietās fāzes gāzveida fāzē. Aizdedzinot brīvi izbērtu (nenoslēgtu), nesablīvētu acetona peroksīdu, tas parasti strauji sadeg, nevis uzsprāgst.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Acetona peroksīds

Ketonu peroksīdus, tai skaitā acetona peroksīdu, dažreiz lieto kā polimerizācijas iniciatorus polimēru ražošanā. Acetona peroksīds ir iegūstams no relatīvi pieejamām izejvielām, taču ir ļoti nestabils, nestabilāks pat par nitroglicerīnu.

Acetona peroksīdu izmantoja džihādistu pašnāvnieki 13. novembra terora aktos Parīzē[1], tas tika lietots arī terora aktos Briselē 2016. gada 22. martā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Žurnāls Ir. 2015, №50/51, 36. lpp.
  2. Žurnāls Ir. 2016, №13, 23. lpp.