Hatora (ēģiptiešu: ḥwt-ḥr, grieķu: Άθωρ — ‘Hora mājoklis’) ēģiptiešu mitoloģijā ir debesu, mīlestības, skaistuma, prieku, māšu, ārzemju, kalnrūpniecības, mūzikas un auglības dieviete. Viena no nozīmīgākajām un populārākajām dievībām Senajā Ēģiptē. Iespējams, Hatoras vārds nav bijis viņas sākotnējais vārds. Kults attīstījies agrīnajos dinastijas laikos 3. gadu tūkstotī p. m.ē.
Galvenais kulta centrs — Dendera Dienvidēģiptē. Te tikusi dēvēta par "Denderas valdnieci". Denderā tikusi pielūgta kopā ar Horu un viņu dēlu Ihi arī grieķu-romiešu periodā. Vēl tikusi pielūgta 29 vietās Augšēģiptē un Lejasēģiptē. Svētais dzīvnieks — parasti govs. Vairākos solārajos un eshatoloģiskajos mītos veikusi dažādas funkcijas.[1]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hatora.
