Havruta
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Havruta" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Havruta (senebreju: חַבְרוּתָא, no aramiešu valodas – sadraudzība, angļu: Havruta) – reliģiozi geji Izraēlā, ir reliģiozu ebreju homoseksuāļu organizācija.
Viens no organizācijas darbības virzieniem ir palīdzēt reliģioziem homoseksuāļiem pieņemt savu seksuālo orientāciju, nezaudējot reliģisko identitāti, lai gan pēc daudzu reliģiskajai sabiedrībai piederīgo domām tā noliedz homoseksuālo orientāciju. Lai sasniegtu šo mērķi, „Havruta” pastāvīgi rīko dažādus sabiedriskus pasākumus Jeruzalemē, Telavivā, Haifā, kā arī kopīgus ceļojumus un Sabata sagaidīšanas ceremonijas vairākas reizes gadā.
Paralēli tiek veiktas dažādas aktivitātes tolerances veicināšanai un homoseksuāļu integrācijai reliģiskajā sabiedrībā, organizējot sanāksmes, kurās piedalās rabīni un garīdznieki, kā arī geji un lesbietes. Organizācija aktualizē ticīgo geju un lesbiešu tematiku reliģiskajā sabiedrībā, izdod bukletus izplatīšanai sinagogās un citās vietās, atspoguļo homoseksualitātes un reliģijas tēmu medijos, veicina sabiedriskās diskusijas, kā arī dialogu ar rabīniem un skolotājiem. Šo aktivitāšu dēļ 2011. gada decembrī Francijas valdība piešķīra „Havruta” un reliģiozu lesbiešu organizācijai „Bat-Kol” apbalvojumus par paveikto darbu cilvēktiesību jomā.
Organizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
„Havruta” dibināja 2007. gadā daži reliģisko augstskolu (Ješivas) absolventi, lai pulcētu domubiedrus. Uz pirmo sanāksmi ar rabīniem slepenā vietā Jeruzalemē par lielu pārsteigumu tās organizētājiem bija ieradušies ap 70 cilvēku. Savas pastāvēšanas pirmajos divos gados „Havruta” darbojās kā grupa Jeruzalemes LGBT organizācijas „Atvērtā māja” (Habait hapatuah) ietvaros. Kad grupas dalībnieku skaits pieauga, un tā kļuva stiprāka, sākās darbs ar gejiem, kas reliģiskajā sabiedrībā dzīvo slepenībā. Tāpēc grupa uzsāka rīkot izglītojošas aktivitātes. Tanī pašā laikā grupa paplašinājās uz Telavivu un vēlāk arī uz Haifu. Lai organizētu sabiedriskās un izglītojošās aktivitātes visas valsts līmenī, 2010. gadā „Havruta” tapusi par patstāvīgu veidojumu. Organizāciju vada 5 cilvēku valde, kurus ievēl „Havruta” biedri reizi gadā. Valdes locekļi ievēl organizācijas priekšsēdētāju. 2010. gadā par „Havruta” priekšsēdētāju tika iecelts Ejals Lībermanis (Eyal Liebermann), savukārt 2011. gadā – Daniels Jonass (Daniel Yonas).
Pasākumi iecietības veicināšanai un pret homofobiju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2011. g. maijā „Havruta” sadarbībā ar „Beit Hilel” organizēja konferenci, kurā piedalījās rabīns Dr. Benijs Lavs (Beni Lau), rabīns Arale Harēls (Arale Harel) un reliģiozās homoseksuālās sabiedrības pārstāvji, ieskaitot presi, kopumā ap 200 cilvēku. Tā ir bijusi pirmā reize, kad notika šāda veida sabiedriska diskusija starp reliģiozo seksuālo minoritāšu pārstāvjiem un rabīniem no tradicionālā reliģiozā sabiedrības flanga.
„Havruta” ir dalībniece „Pesaha otrie svētki – reliģiskās iecietības diena” iniciatīvā, kas norisinās ik gadu, un kurā piedalās „Havruta”, „Bat-kol” un citas mērenas reliģiskās organizācijas. Iniciatīvas mērķis ir stiprināt iecietību pret atšķirīgu reliģiskajā sabiedrībā vispārībā. Šī diena tika izvēlēta tāpēc, ka Tempļa laikā tieši Pesaha otrajos svētkos nešķīstajiem cilvēkiem bija iespēja piedalīties reliģiskajās ceremonijās un justies piederīgiem kopienai. Starp runātājiem pēdējās konferencēs ir bijuši rabīns Prof. Daniels Špērbers (Daniel Sperber), rabīns Jehuda Gilāds (Yehuda Gilad), rabīns Šajs Pirons (Shai Piron), prof. Tamāra Rosa (Tamar Ross) un Dr. Hana Kahāta (Hana Kahat).
Rabīns Šajs Pirons (Shai Piron) 2011. gadā konferencē teica sekojošo: „Jo lielāka kļūs atšķirība starp reliģiskajiem likumiem (Halaha) un cilvēktiesībām to modernajā izpratnē, jo mazāka kļūs iespēja vidējai personai sevi identificēt ar jūdaismu. Jūdaisms un demokrātija, jūdaisms un cilvēktiesības – tās ir kritiski svarīgas tēmas, ja mēs tās neaptversim, mūsu jūdaismam notiks kaut kas ļauns. Kopējais dialogs, kurā tiek apspriesta atšķirīgu cilvēku akceptēšana, ir svarīgs, jo tas var palielināt Toras nozīmi.”
Tikšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
„Havruta” organizē sabiedriskās tikšanās, kurās tiek sagādāta droša telpa gejiem no reliģiskām un konservatīvām ģimenēm. Tikšanās palīdz viņiem justies harmoniskāk saistībā ar savu orientāciju, kā arī sarunāties ar citiem par kopīgiem tematiem. Tikšanās iedrošina apmeklētājus uzsākt personīgu ceļu uz sevis pieņemšanu bez kaunēšanās vai slēpšanas. Daudzu dalībnieku seksuālā orientācija tiek turēta slepenībā, un visiem dalībniekiem ir konfidencialitātes pienākums.
Dažās tikšanās reizēs viesojās tādi pazīstami rabīni, kā Jākovs Madāns (Yaakov Madan), Menahems Boršteins (Menahem Borstein), Jehūda Gilāds (Yehuda Gilad), Benijs Lavs (Beny Lau) un Arale Harēls (Arale Harel). Citās reizēs viesojās tādas Izraēlas slavenības, kā mākslinieks un dziedātājs Ivrijs Liders (Ivri Lider), režisors Etans Fokss (Ethan Fox), fotogrāfs Adijs Ness (Adi Nes) un Gils Hovavs (Gil Hovav).
Sukota un Pesaha svētkos „Havruta” biedri organizē pārgājienus kombinācijā ar kopīgi ieturētu maltīti dabā. Ceļojumiem parasti ir liela popularitāte, un to dalībniekiem ir iespēja tuvāk iepazīties, kā arī dalīties savā pieredzē un pārdomās. Sukots un Pesahs ir izvēlēti garo brīvdienu dēļ, kad arī jūdi, kas tur sabatu, var ceļot. Toties citos svētkos tie jūdi, kas tur sabatu, nedrīkst izmantot savus spēkratus vai telefonus.
Divas līdz trīs reizes gadā „Havruta” biedri rīko sabata svinēšanu viesu namos vai jauniešu mītnēs.
Homoseksualitāte un jūdaisms Izraēlā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izraēlas likumdošana ir spērusi lielu soli uz priekšu seksuālo minoritāšu tiesību ziņā. Homoseksuāli cilvēki ir aizsargāti no diskriminācijas darba vietās, medicīnisko pakalpojumu sniegšanā, militārajā dienestā. Tāpat arī daļēji tiek atzītas viendzimuma partnerattiecības.
Tajā pašā laikā Halaha – ebreju reliģiskie likumi – aizliedz dzimumattiecības starp vīriešiem, nepieļauj viendzimuma laulības, kā arī aizliedz dzimumattiecības starp sievietēm, lai gan šeit reliģiskie likumi ir pielaidīgāki. Halaha nespriež par seksuālo orientāciju kā tādu vai homoseksuālo identitāti, jo tā ir izveidojusies kā likumu un aizliegumu kopa. Visizplatītākā nostāja Izraēlas reliģiskajā sabiedrībā nosaka, ka homoseksuālā orientācija ir pretrunā ar jūdaismu. Šai sabiedrības daļai piemīt konservatīvie uzskati par homoseksualitāti, kuru pamatā ir pieņēmums, ka homoseksualitāte ir izvēle un to var izārstēt, un ka gejiem ir jāmainās un jāprec sievietes. Reliģiskās sabiedrības skolotāji dod priekšroku neskart šo tematiku un pārvirzīt tos, kas pie viņiem griežas ar šo jautājumu, tālāk uz seksuālās orientācijas terapiju.
Homoseksuāļi, kas nāk no reliģiskās sabiedrības, piedzīvo smagu identitātes krīzi starp viņu seksuālo orientāciju, ko viņi ir spiesti slēpt, un reliģisko identitāti un vērtībām, uz kuru pamata ir audzināti.
Nostāja, ka jūdaisms un homoseksualitāte nav savienojamas lietas, ir aktuāla lielai Izraēlas tradicionālās sabiedrības daļai, kas nav pamatā reliģioza, tādējādi ietekmējot geju un lesbiešu vispārējo tiesisko un sabiedrisko statusu Izraēlā.
Rabīnu attieksme pret organizācijas darbību[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Daudzi rabīni pretojas jebkuras homoseksuālas sabiedriskas organizācijas pastāvēšanai, kuras mērķis nav mainīt seksuālo orientāciju un virzīt homoseksuālos vīriešus heteroseksuālajam dzīves stilam un laulībām ar sievieti. Šos rabīnus satrauc reliģiozu geju apvienošanās kopienās, jo tās pieļauj un sekmē to biedru sevis pieņemšanu un atklāto homoseksuālo dzīvi. Toties rabīni Benijs Perls (Beni Perl), Mordehajs Vardijs (Mordechai Vardi), Ronēns Lubics (Ronen Lubitz) un citi sveic reliģiozo geju sabiedriskās organizācijas pastāvēšanu un redz „Havruta” pozitīvā gaismā.