Pesahs

Pesahs (ivritā: פֶּסַח, Pesach; jidišā: Peysekh, Paysakh) ir ebreju svētki, kuros tiek svinēta viņu aiziešana no Ēģiptes verdzības. Svētki pēc ebreju kalendāra tiek svinēti no 15. līdz 21. nisanam (martā vai aprīlī pēc Gregora kalendāra). Latviski tie pazīstami arī kā "Ebreju Lieldienas".

Pesahs veltīts ebreju nācijas dzimšanai un fiziskajai brīvībai no verdzības, kā arī garīgajai brīvībai. Svētkos tiek svinēta brīvība no Ēģiptes verdzības; tas ir nacionālās vienotības festivāls; tie ir ģimenes kopības svētki; arī pavasara atnākšanas svētki, kas simbolizē jaunu sākumu; taču galvenokārt tie ir brīvības svētki.^[1]

Svētku vēsture

Torā rakstīts, ka, lai piespiestu faraonu ļaut izraēļiem doties prom no Ēģiptes, Dievs ēģiptiešiem uzsūtīja desmit nelaimes. Pēdējā, desmitā, bija visu Ēģiptes pirmdzimto nāve. Kad faraons atļāva izraēļiem doties prom, viņi darīja to tādā steigā, ka nenogaidīja, līdz uzrūgs maizes mīkla. Tieši tāpēc viens no svētku simboliem ir macas maizīte no neraudzētas mīklas.

Svētku izcelšanās un pamatnoteikumi aprakstīti jau Otrajā Mozus grāmatā:

Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu Ēģiptes zemē, sacīdams:

2 "Šis mēnesis lai jums ir pirmais mēnešu vidū, ar šo mēnesi lai jums iesākas gads.

3 Sakiet visai Israēla draudzei: šī mēneša desmitajā dienā lai ikviena nama tēvs ņem vienu jēru, uz katru namu vienu jēru.

4 Un, ja kādam nama rocība par mazu, lai tiktu pie jēra, tad lai viņš ņem kopā ar savu kaimiņu, kas viņa namam tas tuvākais, pēc dvēseļu skaita; pēc tā, ko viens var apēst, būs skaitīt jērus.

5 Nevainojamu jēru, gadu vecu aunēnu jūs ņemiet; vai no avīm, vai no kazām to ņemiet.

6 Un glabājiet tos līdz mēneša četrpadsmitajai dienai; tanī ap vakara laiku visai sapulcētai Israēla draudzei tie jānokauj.

7 Tad paņemiet no šīm asinīm un apziediet abus durvju stabus un palodu namiem, kuros jūs to ēdīsit.

8 Un ēdiet to gaļu tanī naktī, uz uguns ceptu, un ar neraudzētu maizi un rūgtām zālēm to ēdiet.

9 Neēdiet to jēlu vai sutinātu ūdenī, bet tikai ugunī ceptu, galvu, lielus un iekšas.

10 Un neatliciniet neko no tā līdz rītam, bet, kas līdz rītam atlicis, to sadedziniet ugunī.

11 Un šādi jūs to ēdiet: jūsu gurni lai ir apjozti un jūsu kājas apautas sandalēm, jūsu ceļaspieķi lai ir jūsu rokās; un steigšus to ēdiet; tas ir Tā Kunga Pashā.

12 Jo šinī naktī Es apstaigāšu Ēģiptes zemi un nonāvēšu ikvienu pirmdzimušo Ēģiptes zemē kā cilvēkiem, tā lopiem, un pār visiem :Ēģiptes dieviem Es spriedīšu tiesu, Es, Tas Kungs.

13 Un asinis lai ir jūsu glābšanas zīme tajos namos, kuros jūs mītat; kur Es redzēšu asinis, Es iešu jums garām, un pār jums nenāks tas sods, kas nomaitā, kad Es sitīšu Ēģiptes zemi.

14 Šī diena lai ir jums piemiņas diena; to svinēt kā svētkus Tam Kungam — tas lai jums ir par mūžīgu likumu uz audžu audzēm.

15 Septiņas dienas ēdiet neraudzētu maizi. Pirmajā dienā izmetiet raugu no saviem namiem, jo ikviens, kas no pirmās līdz septītajai dienai ēd ko raudzētu, tā dvēsele lai tiek izdzēsta no Israēla.

16 Pirmajā dienā lai jums ir svēta sapulce, un arī septītajā dienā lai jums ir svēta sapulce. Nekādi darbi lai šinīs dienās netiek darīti kā vien, kas katram vajadzīgs, lai paēstu.

17 Un ievērojiet Neraudzētās maizes svētkus; jo tanī dienā Es esmu jūsu pulkus izvedis no Ēģiptes zemes. Turiet šo dienu uz audžu audzēm kā mūžīgu likumu.

18 Pirmā mēneša četrpadsmitās dienas vakarā jums jāēd neraudzētās maizes līdz divdesmit pirmās dienas vakaram.

19 Septiņas dienas raugs lai nav atrodams jūsu namos, jo ikvienam, kas ēd raudzēto, tā dvēsele lai tiek izdzēsta no Israēla, vai tas būtu svešinieks vai šīs zemes iedzimtais.

20 Neko raudzētu jūs nedrīkstat ēst; visās savās dzīves vietās ēdiet neraudzētu maizi."^[2]

Svinības mājās koncentrējas uz rituālo Sedera svētku maltīti. Pirms svētkiem māja jāiztīra no hamec (chametz), jebkā, kas varētu būt raudzēts — graudu produktiem, maizes, daudziem alkoholiskajiem dzērieniem, lai ievērotu Otrajā Mozus grāmatā rakstīto: "15 Septiņas dienas ēdiet neraudzētu maizi. Pirmajā dienā izmetiet raugu no saviem namiem, jo ikviens, kas no pirmās līdz septītajai dienai ēd ko raudzētu, tā dvēsele lai tiek izdzēsta no Israēla."^[2]

Skaitļa "četri" motīvs

Tradīcijās, kas saistītas ar Pesahu, bieži figurē skaitlis "četri".^[1]

Sedera maltītes laikā jaizdzer četras glāzes vīna (Arba Kosot).
Četri jautājumi (Ma Nishtana), ko tradicionāli uzdod jaunākais bērns.
Četri dēli, kas reprezentē četrus rakstura tipus — gudrais, ļaunais, vienkāršais un nezinošais.
Pesaham ir četri nosaukumi — Pesaha mielasts (Hag ha-Pesach), Neraudzētas maizes mielasts (Hag ha-Matzot), Atbrīvošanas mielasts (Hag ha-Herut), Pavasara mielasts (Hag ha-Aviv).
Izraēļi tika atbrīvoti no Ēģiptes verdzības, jo tie saglabāja dzīvu savas tautas vārdu, savu valodu, neizpauda noslēpumus, un turpināja veikt jaundzimušo apgraizīšanu.
Četri ēdieni uz Sedera šķīvja.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «From the Bondage of the Diaspora to True Freedom». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 16. janvārī. Skatīts: 2010. gada 20. martā.
↑ ^2,0 ^2,1 «OTRĀ MOZUS GRĀMATA 12.nod». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 2. martā. Skatīts: 2010. gada 20. martā.

Ārējās saites

Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[autogenerated1-1] 1,0 ^1,1 «From the Bondage of the Diaspora to True Freedom». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 16. janvārī. Skatīts: 2010. gada 20. martā.

[autogenerated2-2] 2,0 ^2,1 «OTRĀ MOZUS GRĀMATA 12.nod». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 2. martā. Skatīts: 2010. gada 20. martā.

[1]

[2]