Sabats

Vikipēdijas lapa
Sabata maizes kukuļi

Sabats (ivritā: שַׁבָּת (shabbāt) — 'atpūta' vai 'pārtraukums') ir ebreju nedēļas septītā diena, tiek uzskatīts par vissvarīgākajiem ebreju reliģiskajiem svētkiem. Tam ir bijusi ļoti svarīga loma jūdaisma saglabāšanā.

Reliģiskajos tekstos Sabatam ir trīs mērķi:

  • Tas piemin seno Izraēļu izglābšanu no Ēģiptes verdzības;
  • Atgādina par to, ka Dievs pabeidza radīšanas darbu un svētīja septīto dienu[1];
  • Ļauj sajust to, kāda būs pasaule pēc Mesijas atnākšanas.

Sabats sākas piektdienā, līdz ar saulrietu, un turpinās līdz sestdienas vakara brīdim, kad debesīs var ieraudzīt trīs zvaigznes. Attiecīgi Sabata sākums un ilgums ir ļoti mainīgs. Šāda "diena" atbilst senajiem priekšstatiem par "dienu", kas sākas nevis no rīta līdz ar saullēktu, bet vakarā, līdz ar saulrietu.

Sabats ir pirmā svētā diena, kas minēta Torā un Dievs bija pirmais, kas to ievēroja. Senatnē Sabats bija tik svēts, ka Torā par tā pārkāpšanu paredzētais sods ir nomētāšana ar akmeņiem līdz nāvei. Jūdaisma liturģijā Sabats tiek saukts par "karalieni" un "līgavu", kas nāk pie ebrejiem.

Sabata rituāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir diena, kurai ir raksturīga īpaša prieka un miera gaisotne. Sabats tiek uzskatīts par jautru dienu, jo šajā dienā cilvēks ir pilnībā brīvs no ikdienas darba, var nodoties savai ticībai un pavadīt laiku ar ģimeni. Tradicionāli šajā dienā tiek ieturētas trīs maltītes — vakariņas piektdienā, launags sestdienā un vakara maltīte Sabatam beidzoties.

Sabata sākumu, piektdienas vakaru pēc saulrieta, atzīmē ar to, ka māte aizdzedzina un svētī sabata sveces. Tēvs apmeklē sinagogu, bieži vien kopā ar bērniem, un, atgriezies mājās, svētī bērnus un slavē savu sievu ar vārdiem no Zālamana pamācību grāmatas 31. nodaļas. Tad ģimene kopīgi ietur sabata maltīti, kas parasti iesākas ar vīna un maizes pateicību Dievam. Maize ir īpaši pīts kukulis, kuru sauc par halu. Parasti uz galda uzliek divus maizes kukuļus, lai atgādinātu par mannas dubultporciju, kas nokrita no debesīm tuksnesī dienu pirms sabata.

Sabatā nedrīkst darīt nekādu darbu, un ortodoksālam ebrejam ir jāatrod tāds darbs, kas ļautu viņam visu gadu piektdienās ierasties mājās pirms saulrieta. Tas bieži vien nozīmē, ka viņš ir brīvas profesijas pārstāvis vai strādā kādā ebreju firmā, vai arī mēģina samainīt piektdienas vakaru un sestdienu, pret darbu kādā no citiem vakariem, svētdienās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]