Pāriet uz saturu

Heidara Alijeva personības kults

Vikipēdijas lapa
Heidars Alijevs, apmeklējot Pentagonu 1997. gada 31. jūlijā

Heidara Alijeva personības kults (zināms arī kā Heidarisms (azerbaidžāņu: Heydərizm) kļuva par nozīmīgu Azerbaidžānas politikas un sabiedrības daļu pēc tam, kad Heidars Alijevs nāca pie varas 1993. gadā un turpinājās pēc viņa nāves 2003. gadā, kad viņa vietā stājās dēls Ilhams Alijevs.[1]

Heidars Alijevs, bijušais padomju politbiroja loceklis un Azerbaidžānas PSR vadītājs no 1969. līdz 1987. gadam, kļuva par Azerbaidžānas prezidentu 1993. gadā. Pēc tam viņš sāka rūpīgi izstrādāt autokrātisku sistēmu, ļoti paļaujoties uz ģimenes un klana locekļiem, ienākumiem no naftas un mecenātismu.[2]

Heidars Alijevs tiek attēlots kā "Azerbaidžānas tautas tēvs".[3]

Heidara Alijeva statuja Belgradā

Alijeva tēls Azerbaidžānā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad 2001. gadā žurnālisti no NVS valstīm vaicāja Heidaram Alijevam par viņa personības kultu, viņš atbildējis: "Cilvēki mani mīl, es ar to neko nevaru darīt. Pirms neilga laika Gendžes pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs nolēma uzstādīt manu statuju pie izpildkomitejas ēkas. Es viņu izsaucu un teicu, ka to nevajag darīt. Viņš ilgi pretojās, bet es viņam teicu "Kad es nomiršu, tad ari liksi statuju ...".[4]

Ārpus Azerbaidžānas Alijevs bieži ticis kritizēts par cilvēktiesību pārkāpšanu un autokrātiskas sistēmas veidošanu, raksturojot režīmu pat kā totalitāru.[5][6] Viņa personības kults ticis salīdzināts ar Padomju Savienībā valdošo, kam raksturīga baiļu atmosfēra un preses cenzūra.[7] Alijeva kults turpinājās arī pēc viņa nāves. Pēc Azerbaidžānas analītiķa Zafara Gulijeva domām, jau kopš pirmajām prezidentūras dienām 2003. gadā Ilhams Alijevs uzsāka sava priekšgājēja personības kulta nostiprināšanas procesu, lai izveidotu tēva kultu "nacionālā līdera" statusā. Tika uzskatīts, ka tas Ilhamam Alijevam ir ārkārtīgi svarīgi — gan attiecībā uz politisko pašapliecināšanos, gan ar mērķi dot sava veida "likumīgu" sākumu Azerbaidžānas neomonarhijai. Ar Ilhama Alijeva un visas valdošās komandas atbalstu valstī tika uzsākta kampaņa, lai slavinātu līdera tēlu un pārskatītu mūsdienu Azerbaidžānas vēsturi.[8]

Heidara Alijeva vārdā nosauktās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar prezidenta Ilhama Alijeva uzstādījumu 2003. gada decembrī sākās un vēl joprojām turpinās visaptverošs darbs Heidara Alijeva vārda un piemiņas idealizēšanai, visur ieviešot "nacionālā līdera" personības kulta atribūtus. Katrā valsts apdzīvotā vietā ir uzstādīti pieminekļi un atvērti muzeji, Heidara Alijeva vārdā nosaukti parki, avēnijas, skolas, sporta un kultūras centri, uzņēmumi.[8] Katrā Azerbaidžānas pilsētā ir Heidara Alijeva vārdā nosaukta iela, tai skaitā, viena no galvaspilsētas Baku centrālajām avēnijām. Saskaņā ar oficiālo informāciju jau 2011. gadā Azerbaidžānā bija 60 Heidara Alijeva muzeju un centru.[9] 2004. gadā līdera vārdā tika pārdēvēta Heidara Alijeva starptautiskā lidosta. Valsts galvaspilsētā Baku 2012. gadā uzbūvēts Heidara Alijeva centrs. 2014. gadā Ilhams Alijevs svinīgā ceremonijā Baku atklāja Heidara mošeju.[10]

Heidara Alijeva starptautiskā lidosta

Heidara Alijeva vārdā tiek nosauktas arī skolas, ielas un parki citās valstīs, tai skaitā, Turcijā,[11], Rumānijā[12], Gruzijā[13] un daudzās citās valstīs.

Piemiņas godināšanas pasākumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heidara Alijeva ordenis, kas nodibināts 2004. gadā, ir Azerbaidžānas Republikas augstākais apbalvojums.[14]

Katru gadu kopš 2000. gada Baku notiek festivāls par godu Heidaram Alijevam, saukts par Gül bayramı, kas tulkojumā nozīmē "Ziedu svētki". Tas sākas 10. maijā un ilgst dažas dienas. Tradicionāli tas notiek Heidara Alijeva parkā, kur tiek atvesti ziedi no visas pasaules. Saskaņā ar opozīcijas laikraksta Yeni Musavat datiem 2013. gadā, Alijeva 90 gadu jubilejā, šim festivālam tika iztērēti vairāk nekā 76 miljoni ASV dolāru.[15]

Pieminot Alijeva 80. dzimšanas dienu, 2003. gadā tika uzņemtas divas filmas. "Melnā zīme" (Qara nişanə) režisors bija Vagifs Mustafajevs, un Alijeva lomā bija poļu aktieris Tadeušs Huks. Filmu "Patiesības mirklis" režisēja Ramizs Fatalijevs ar krievu aktieri Aleksandru Balujevu galvenajā lomā.

Starptautiskie vērtējumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskā krīzes grupa savā 2010. gada ziņojumā Heidara Alijeva personības kultu nosauca par Azerbaidžānas ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka Heidars Alijevs izglābis Azerbaidžānu, un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu Ilhamu Alijevu.[16] Jo īpaši tiek uzsvērta Heidara Alijeva atgriešanās pie varas 1993. gadā, kad Gendžes dumpja rezultātā valsts atradās uz pilsoņu kara robežas — šī diena 15. jūnijs tika pasludināta par Azerbaidžānas tautas nacionālās glābšanas dienu. Publicists un prozaiķis Seimurs Baidžans uzskata, ka mēģinājums dievināt līderi ir raksturīgs Azerbaidžānai, tāpat kā jebkurai citai diktatūrai.[9]

Pastmarka par godu Heidara Alijeva 90 gadu jubilejai (2013)

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Heidara Alijeva 90 gadu jubilejas piemiņas zelta monēta, 1000 manati

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «The Cult of Heydar Aliyev». slate.com.
  2. ↑ «Azerbaijan: Turning Over a New Leaf?». crisisgroup.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 2. septembrī. Skatīts: 2021. gada 29. maijā.
  3. ↑ [edited by] Alan J. Day, East, Roger, Thomas, Richard. A political and economic dictionary of Eastern Europe (1. izd.). London : Europa Publications, 2002. 16. lpp. ISBN 1-85743-063-8.
  4. ↑ «"Культ личности" или "народная любовь"?». BBC Russian.com.
  5. ↑ Freedom House Survey Team; Adrian Karatnycky, editor, coordinator, survey. Freedom in the world: the annual survey of political rights & civil liberties, 1998-1999. New Brunswick : Transaction Pub., 1999. 77. lpp. ISBN 0-7658-0012-8.
  6. ↑ Sedat Laciner, Mehmet Ozcan, Ihsan Bal and Halil Ibrahim Bahar (eds.). USAK Yearbook of International Politics and Law Vol. 2. International Strategic Research Organization, 2009. 364. lpp. ISBN 978-605-4030-09-5.
  7. ↑ James Minahan. Miniature empires: a historical dictionary of the newly independent states (1. izd.). Westport, Conn. : Greenwood, 1998. 29. lpp. ISBN 0-313-30610-9.
  8. ↑ 8,0 8,1 «Зафар Гулиев: Азербайджан в тисках клана и культа личности». regnum.ru.
  9. ↑ 9,0 9,1 «Имени Гейдара Алиева». radioazadlyg.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. augustā. Skatīts: 2021. gada 29. maijā.
  10. ↑ «Ilham Aliyev attended the opening of Heydar Mosque in Baku». president.az.
  11. ↑ «Heydar Aliyev Park opened in Istanbul». today.az. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. augustā. Skatīts: 2021. gada 29. maijā.
  12. ↑ «Открытие в Бухаресте "парка Тей - Аллеи Гейдара Алиева"». azembassy.ro. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. martā. Skatīts: 2021. gada 29. maijā.
  13. ↑ «В Тбилиси открылся памятник Гейдару Алиеву и сквер его имени». regnum.ru.
  14. ↑ «Закон Азербайджанской Республики. Об учреждении орденов и медалей Азербайджанской Республики». vescc.az. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 29. maijā.
  15. ↑ «Radio Liberty: Tens of millions of dollars, which could provide thousands of people with housing, are spent on ‘‘Flower Festival». panorama.am.
  16. ↑ «AZERBAIJAN: VULNERABLE STABILITY». crisisgroup.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 29. maijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Heidara_Alijeva_personības_kults&oldid=3897121"