Hermafrodīts
Hermafrodīts (grieķu: hermaphroditos) ir organisms, kam ir gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma dzimumorgāni.
Vairumam augstāko augu (tiem, kuriem nav dalījuma dzimumos, t.i., kuri nav divmāju augi) hermafrodītisms ir normāla parādība. Šādiem augiem vienam un tam pašam īpatnim ir gan vīrišķie, gan sievišķie ziedi (vienmājas augiem), vai arī to ziediem vienlaicīgi ir gan auglenīca, gan putekšņlapas.
Normāla parādība hermafrodītisms ir arī vairākiem zemākajiem dzīvniekiem, piemēram, gliemežiem. Vairumam augstāko dzīvnieku, kā arī cilvēkiem hermafrodītisms ir anomālija. Tiek izšķirts divu veidu hermafrodītisms: īstais un neīstais jeb pseidohermafrodītisms. Cilvēkam ar īsto hermafrodītismu ir gan sēklinieki, gan olnīcas. Cilvēkam ar neīsto hermafrodītismu ir tikai viena dzimuma dzimumorgāni (vai nu sēklinieki, vai arī olnīcas), tomēr pastāv neatbilstība starp dzimumdziedzeriem, iekšējiem un ārējiem dzimumorgāniem un sekundārajām dzimumpazīmēm.[1]
Termins "hermafrodīts" cēlies no Afrodītes un Hermeja dēla Hermafrodīta (dievi viņu bija savienojuši vienā ķermenī ar nimfu Salmakīdu) vārda.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 63. lpp.
Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|