Afrodīte

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viljama Adolfa Bugro glezna "Venēras dzimšana" (1879)

Afrodīte (grieķu Ἀφροδίτη 'radusies no jūras putām') sengrieķu mitoloģijā ir mīlas un skaistuma, kā arī auglības un dzīvības dieviete.

Romiešu mitoloģijā Afrodīti dēvē par Venēru.

Rašanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Afrodīte dzima no jūras putām, kuras tajā bija radušās, kad Krons nocirta Urānam ģenitālijas un jūrā nokļuva viņa sēkla un asinis (Hēsiods vēstīja, ka reizē ar Afrodīti no putām radušās arī erīnijas un giganti). "Iliādā" minēta cita Afrodītes izcelsmes leģenda - viņa bijusi Diones meita (Dione varētu būt Reja). Daži dzejnieki par Afrodītes tēvu uzskatīja Zevu.

Afrodīte un Hēfaists[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baidīdamies, ka Afrodītes lielā skaistuma dēļ dievi savā starpā varētu uzsākt cīņu, Zevs Afrodīti salaulāja ar Hēfaistu. Hēfaists Afrodītei izkala dažādas skaistas rotas, kas viņu darīja vēl pievilcīgāku. Afrodīte laulībā bija nelaimīga, tāpēc meklēja citu dievu (parasti - Areja, taču arī Adonīsa u.c.) sabiedrību. Hēfaists reiz ar smalki izkaltām ķēdēm pieķēra Areju un Afrodīti gultā un sasauca pārējos Olimpa dievus skatīties. Viņš abus atbrīvoja vien pēc tam, kad Poseidons bija Hēfaistam apsolījis, ka Arejs Hēfaistam samaksās (pēc atbrīvošanas Arejs šo solījumu neturēja).

Afrodīte un Psīhe[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Afrodīte bija greizsirdīga uz mirstīgas sievietes - Psīhes - skaistumu. Viņa lūdza Erotam ar savām zelta bultām panākt, ka Psīhe iemīlas visneglītākajā vīrietī uz zemes. Erots piekrita to izdarīt, taču pats iemīlējās Psīhē (vai arī nejauši sadūrās ar zelta bultu). Psīhe katru nakti devās uz alu tikties ar Erotu. Kādu nakti viņa nolēma Erotu apskatīt, bet viņš aizbēga. Psīhe devās Erotu meklēt.

Dēmetra viņai deva padomu lūgt Afrodītei svētību. Afrodīte lika Psīhei paveikt nepaveicamu uzdevumu, taču Erots, kurš viņu joprojām mīlēja, viņai palīdzēja. Tad Afrodīte viņai lika savākt zelta vilnu no aitām, kuras viņu saplosītu, taču arī šoreiz Psīhe tika brīdināta un savāca vilnu, kas bija aizķērusies zaros, tā palikdama dzīva. Afrodīte paziņoja, ka uztraukumu dēļ zaudējusi daļu sava skaistuma, tāpēc sūtīja Psīhi uz mirušo valstību tam pakaļ. Psīhei izdevās arī nokļūt mirušo valstībā un izkļūt no tās. Viņa nolēma skaistumu paturēt sev, taču iegrima dziļā miegā, no kura viņu atmodināja Erots, kurš bija viņai piedevis. Tad Erots lūdza Zevu un Afrodīti dot savu piekrišanu viņu precībām. Viņi piekrita, un Zevs Psīhi darīja nemirstīgu.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Afrodīte