Heruski
Heruski (vācu: Cherusker) bija senģermāņu cilts, kas piederēja pie senģermāņu cilšu austrumu grupas.
Pirmais, kas ziņoja par heruskiem bija Jūlijs Cēzars.
Kopš pirmās tūkstošgades pirms mūsu ēras beigām heruski dzīvoja abos Vēzeres vidusteces un tās pieteku krastos. Viņu valdījumi stiepās līdz pat Elbas upes baseinam. Mūsu ēras 4. gadā viņi nonāca romiešu pakļautībā. 9. gadā neapmierināti ar augstajiem nodokļiem un rekrūšu vervēšanu romiešu armijai, heruski sacēlās Arminija vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm Teitoburgas mežā sakāva trīs romiešu leģionus, kurus vadīja Publijs Kvintīlijs Vārs.
Tikai dažus gadus vēlāk heruski cieta sakāvi no romiešiem un viņu sabiedrotajiem.
Vēlāk, visticamāk, viņi pievienojās tādu seno ģermāņu cilšu savienībām kā franki un alemaņi un tika to asimilēti.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Heruski.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
|