Teitoburgas meža kauja

Teitoburgas kauja
Romieši ģermāņu gūstā
Datums 9. gada septembris Vieta Aptuveni mūsdienu Lejassaksijas federālajā zemē, Vācijā. Osnabrikas pilsētas tuvumā Iznākums Apturēta tālāka Romas impērijas iespiešanās Ģermānijā. Iznīcināti trīs Romas leģioni
Karotāji
Vairāku ģermāņu cilšu savienība	Romas impērija
Komandieri un līderi
Arminijs	Publijs Kvintīlijs Vārs
Spēks
Precīzs skaits nav zināms. Dažādos avotos variē diapazonā no 12 000 līdz pat 32 000 vīru	Aptuveni 20 000 līdz 36 000 vīru. 3 leģioni, 3 kavalērijas āli, 6 palīgkohortas
Zaudējumi
nav zināms	aptuveni 16 000 - 20 000 vīru krituši. Nezināms skaits saņemti gūstā.

Teitoburgas meža kauja (vācu: Schlacht im Teutoburger Wald) bija kauja starp Vāra vadīto romiešu un Arminija ģermāņu karaspēku 9. gada septembrī Teitoburgas mežā, kas beidzās ar romiešu sakāvi.

Skats uz Teitoburgas mežu

Mūsu ēras sākumā romiešu karavadonis Vārs ar saviem brāļiem veiksmīgas kampaņas rezultātā bija iekarojis ģermāņu apdzīvotās teritorijas starp Donavu un Reinu, kā arī ietiecies ģermāņu zemēs Reinas labajā krastā līdz pat Elbai. Romieši 6. gadā iekarotās teritorijas pasludināja par provinci, ieceļot Vāru par tās pārvaldnieku.

9. gada septembrī romiešu karaspēks — trīs leģioni, trīs kavalērijas vienības un sešas kājnieku kohortas, kam līdzi bija arī karavīru ģimenes un pajūgi ar iedzīvi (12 000 — 27 000 cilvēku), Vāra vadībā izvirzījās no mūsdienu Ziemeļreinas-Vestfālenes rietumdaļas uz Maincu, lai novietotos ziemas nometnē. Ceļā viņus pārsteidza herusku dižciltīgais, kurš par dienestu bija ieguvis romiešu pilsonību un kavalērijas komandiera amatu, Arminijs, paziņojot, ka vairākas ģermāņu ciltis romiešu ceļā ir sacēlušās. Vārs ar savu karaspēku devās Arminija norādītajā virzienā.

Arminijs ar saviem karavīriem iepalika no Vāra karaspēka, apkaujot atpalikušās romiešu vienības. Izšķirošie notikumi norisinājās, kad romieši iegāja Teitoburgas mežā — kalnainā apvidū ar bieziem mežiem Vēzeres kreisā krasta vidusdaļā, kam rudenī raksturīga bieza migla. Trīs dienas, kuru laikā norisinājās kauja, pavadīja spēcīgas lietavas un vējš. Romiešu pajūgi iestiga dubļos, savukārt samirkušie ieroči un bruņas zaudēja savu efektivitāti, iepretīm ģermāņiem, kuru priekšrocība šajā apvidū bija vieglais bruņojums, kas nodrošināja lielāku mobilitāti. Vienlaikus apvidus nebija labvēlīgs aizsardzības būvju celtniecībai.

Sākotnēji mežā heruski un to sabiedrotie Arminija vadībā uzbruka no slēpņiem. Kaujas trešajā dienā, kad romieši nonāca vietā, kur vairs nebija iespējams turēt kaujas ierindu, ģermāņi, sagaidījuši papildspēkus, devās izšķirošajā uzbrukumā. Redzot, ka kauja ir zaudēta, Vārs un viņa tuvākie līdzgaitnieki izdarīja pašnāvību, pēc kā viņa karavīri beidza pretošanos. Tikai neliela daļa romiešu nokļuva gūstā, pārējie tika izkauti.

Kaujas sekas

Neskatoties uz to, ka romieši saglabāja kontroli pār iekarotajām ģermāņu teritorijām Reinas kreisajā krastā, ģermāņiem izdevās nosargāt teritorijas Reinas labajā krastā. Tādējādi, lai arī romieši vairākas reizes iebruka pāri minētajai robežšķirtnei, Ģermānija saglabāja savu patstāvību un netika iekarota. Jau 5 gadus pēc kaujas romiešu karavadonis Germāniks uzsāka plašu un asiņainu atmaksas kampaņu Reinas labā krastā zemēs. To rezultātā izdevās atgūt 2 no 3 zaudētajiem leģiona ērgļiem, kā arī izsirot visu teritoriju līdz pat Elbai. Izdevās arī sagūstīt Arminija sievu Tusneldu, kas tika nogādāta Romā un tika vesta Germānika triumfa gājienā kā kara laupījums. Pašu Arminiju gan notvert vai nogalināt neizdevās. Arī nostiprināties šajā teritorijā Roma vairs nemēģināja.

19. gadsimta sākumā Arminijs, kuru vācieši sāka saukt par Hermani, kā arī pati Teitoburgas kauja kļuva par vienu no vācu nacionālisma simboliem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Teitoburgas meža kauja.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)