Pārtautošana

Sociālās integrācijas kategorijas

Pārtautošana jeb asimilācija ir vienas tautas saplūšana ar otru, pārņemot tās valodu, kultūru un tradīcijas.

Pārtautošana var būt gan brīvprātīga (aizraušanās ar citu, pievilcīgāku kultūru, starpetniskas un starpkonfesionālas laulības), gan piespiedu (pārvietošana, likumdošanas darbības, kuru mērķis ir apspiest noteiktas kultūras un valodas parādības, genocīds). Kad pārtautošana tiek lietota kā politiska ideoloģija, tā attiecas uz valdības politiku, kas paredz apzināti asimilēt etniskās grupas.

Termins "asimilācija" bieži tiek lietots arī attiecībā arī uz imigrantiem, kas apmetušies uz dzīvi jaunā zemē. Imigranti pielāgojas uzņēmējvalsts kultūras normām un tradīcijām, apgūst valodu un veido sociālos sakarus ar vietējiem iedzīvotājiem. Imigrantu asimilācijas process var būt sarežģīts un ilgstošs, un bieži vien tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem (vietējo iedzīvotāju attieksme, migrantu izglītības līmenis utt.).

Pārtautošanas piemēri

• Polonizācija. Poļu valodas, kultūras un ietekmes izplatīšanās process citās valstīs, jo īpaši vēsturiskajos periodos, kad poļi kontrolēja plašas teritorijas, tostarp tagadējo Ukrainu, Lietuvu un Baltkrieviju. Visintensīvākā polonizācija notika 17. un 18. gadsimtā, kad poļu kultūra un katolicisms aktīvi izplatījās šajās teritorijās.
• Pārkrievošana. Pārkrievošana bija īpaši intensīva 19. gadsimtā, kad Krievijas Impērija centās integrēt dažādas etniskās grupas un mazināt to nacionālo identitāti.
• Pārvācošana. Pārvācošana aktīvi norisinājās dažādos vēsturiskos kontekstos, piemēram, kā daļa no Trešā reiha politikas vāciskot iekarotās teritorijas un Austrijas impērijā, kur vācu valoda un kultūra dominēja pār citām etniskajām grupām.

Pārtautošana Latvijā

Pārtautošana Latvijā ir process, kas saistīts ar mazākumtautību integrāciju Latvijas sabiedrībā.

Līvu pārtautošana

Lībieši bija viena no tautām, kas Latvijas teritorijā dzīvoja vēl pirms vāciešu ienākšanas 12. gadsimtā. Vācu kolonizācijas un kristianizācijas rezultātā daudzi līvi tika integrēti jaunajā sociālekonomiskajā sistēmā. Zviedru un pēc tam krievu kundzības laikā Latvijā lībieši pakāpeniski zaudēja savu kultūras un valodas identitāti. Daudzi lībieši sāka pārņemt latviešu valodu.

Padomju laikā lībiešu asimilācijas process paātrinājās. Padomju politika, kuras mērķis bija radīt "jauno padomju cilvēku", veicināja lībiešu kultūras un valodas izzušanu. Kolektivizācijas un industrializācijas rezultātā daudzi lībieši pārcēlās uz pilsētām, kur bija spiesti pielāgoties dominējošajai krievu un latviešu valodas kultūrai, līdz ar to līvu valoda izmirusi.

Latgaliešu pārtautošana

Latgali gadsimtu gaitā ietekmējušas dažādas valstis un kultūras, tostarp Livonijas ordenis, Polijas-Lietuvas kopvalsts un Krievijas Impērija. 19. gadsimtā Latgale atradās Krievijas Impērijas sastāvā, kas veicināja pastiprinātu rusifikāciju. Tomēr, pateicoties katoļu reliģijai un lauksaimnieciskajam dzīvesveidam, latgalieši spēja saglabāt savu kultūru un valodu.

Padomju režīma laikā latgaliešu asimilācijas process paātrinājās. Rusifikācija un kolhozu sistēma veicināja iedzīvotāju migrāciju un sajaukšanos, kas vājināja latgaliešu valodas un kultūras pozīcijas. Daudzi latgalieši sāka pāriet uz literāro latviešu valodu vai krievu valodu.

Mūsdienās latgaliešu valoda ir oficiāli atzīta par latviešu valodas vēsturisko variantu, bet latgalieši nav atzīti kā atsevišķa tauta. Latgales skolās tiek mācīta latgaliešu valoda, taču tās lietošana ikdienā samazinās. Latgalieši turpina saglabāt savu identitāti, lai gan jaunieši arvien vairāk iekļaujas latviešu sabiedrībā, to veicina arī tas, ka Latgale ir viens no vismazāk attīstītākajiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem, līdz ar to iedzīvotāji pārvietojas darba meklējumos uz citiem reģioniem un ārpus valsts.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pārtautošana.

• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)