Hieroglifu teorija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Hieroglifu teorija jeb simbolu teorija - agnosticiska koncepcija, ka ar sajūtu un maņu palīdzību subjekta apziņā rodas nevis attēli, kas atspoguļo objektu iezīmes, bet gan simboli, zīmes, "hieroglifi", kam pašiem par sevi nav nekā kopīga ar lietām un to īpašībām. Šo hieroglifu teoriju izveidoja H.Helmholcs, balstoties uz J.Millera formulēto t.s. sajūtu orgānu specifiskās enerģijas likumu (saskaņā ar to, sajūtu specifika ir atkarīga nevis no ārēja kairinājuma, bet gan no sajūtu orgānu īpatnībām (piemēram, jebkura iedarbība uz redzi izraisa gaismas sajūtu). Terminu "hieroglifs" pirmais sāka lietot G.Pļehanovs.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 152.-153. lpp.