Hindukušs (persiešu: هندوکش, Hindu Kush) ir kalnu grēda Centrālāzijā. Tā galvenokārt atrodas Afganistānā, bet neliela daļa ir arī Pakistānas ziemeļos.[1] Tieši Pakistānā atrodas Hindukuša augstākā virsotne Tiričmīrs (7708 m). Lielākoties Hindukuša augstums ir no 4000 līdz 5000 metriem virs jūras līmeņa. Kalnu grēdas nosaukums ir cēlies no persiešu valodas un tas nozīmē "Indijas kalni". Hindukuša garums ir aptuveni 800 km, bet platums variē no 50 līdz 350 km.
Nosaukums Hindukušs cēlies no persiešu valodas un, pēc dažu teoriju domām, nozīmē "hindu slepkava" vai "kalni, kas nogalina indiešus", iespējams, norādot uz bargajiem laika apstākļiem un grūtībām, ar kādām indiešu vergi un karavīri sastapās, šķērsojot šos kalnus verdzībā uz Vidusāziju. Tomēr nosaukuma izcelsme joprojām tiek apspriesta zinātniskajās aprindās.
- Ahemenīdu impērijas laikā (6.–4. gs. p.m.ē.) Hindukušs bija daļa no Persijas lielceļu tīkla, kas savienoja impērijas reģionus no Irānas līdz Indas ielejai.
- Aleksandrs Lielais šķērsoja šo reģionu 4. gs. p.m.ē. laikā, kad iekaroja Baktriju (mūsdienu Afganistānas ziemeļus), un izmantoja kalnu pārejas ceļā uz Indiju.
- Musulmaņu iekarojumu laikā (7.–10. gs.) Hindukušs kļuva par svarīgu ceļu islāma izplatībā uz Indiju.
- Kalni bija daļa no Lielā zīda ceļa sānu tīkliem, pa kuriem tirgotāji un svētceļnieki pārvietojās starp Centrālo Āziju un Dienvidāziju.
- 19. gadsimtā Lielās spēles laikā starp Britu impēriju un Krieviju Hindukušs kļuva par stratēģisku reģionu britu intereses aizsardzībai Indijā.
- 20. gadsimtā kalnu apvidi kļuva par partizānu karadarbības zonu padomju—afgāņu kara laikā (1979—1989), jo kalni piedāvāja ideālus apstākļus partizānu tipa cīņai.