Pakistāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pakistānas Islāma Republika
اسلامی جمہورہہ پاکستا
Islāmī Jumhūrīyah Pākistān
Pakistānas karogs Pakistānas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīzeاتحاد، تنظيم، يقين محکم
Ittehad, Tanzim, Yaqeen-e-Muhkam
Himnaقومی ترانہ
Qaumī Tarāna
Location of Pakistan
Pakistāna un strīdus teritorijas (iesvītrotas)
Galvaspilsēta Islāmābāda
Lielākā pilsēta Karāči
Valsts valodas urdu, angļu
Valdība Islāma republika
 -  Prezidents Mamnoon Hussain
 -  Premjerministrs Mian Nawaz Sharif
Neatkarība no Lielbritānijas impērijas 
 -  Deklarēta 1947. gada 14. augustā 
 -  Islāma republika 1956. gada 23. martā 
Platība
 -  Kopā 796 0951 km² (36.)
 -  Ūdens (%) 3,1
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2010. g. 168 679 000[1] (6.)
 -  Blīvums 209,8/km² (55.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $459,95 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $2592 
Džini koef. (2002) 30,6 (vidējs
HDI (2007) 0,551 (vidējs) (136.)
Valūta Pakistānas rūpija (Rs.) (PKR)
Laika josla PST (UTC+5)
 -  Vasarā (DST) PDT (UTC+6)
Interneta domēns .pk
ISO 3166-1 kods 586 / PAK / PK
Tālsarunu kods +92
1 Pakistānai ir konflikts ar Indiju par Azadkašmīru un Ziemeļu teritorijām. Ar šīm teritorijām Pakistānas kopējā platība ir 880 254 km²

Pakistāna (urdu: پاکستان, [paːkɪsˈtaːn]), oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzijā. Tā robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju. Pakistānas dienvidus apskalo Arābijas jūra, kas ir viena no Indijas okeāna jūrām. Pakistānas valsts ir izveidota 1947. gadā. Pirms tam tā bija Britu Indijas daļa, kuru pārsvarā apdzīvoja musulmaņi. Lielākā daļa no pārējās Britu Indijas, kuru apdzīvoja hinduisti un citu reliģiju pārstāvji, bija pamats Indijas valstij. Mūsdienās joprojām Pakistānai ar Indiju ir konflikts par musulmaņu apdzīvoto Kašmīru. 1956. gadā Pakistāna tika proklamēta par pirmo islāma republiku pasaulē. 1971. gadā Pakistānas daļa- Austrumpakistāna, ieguva neatkarību un tika nosaukta par Bangladešu.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukuma "Pakistāna" izcelsme ir strīdīga. No persiešu un urdu valodām šis nosaukums nozīmē "tīro, šķīsto zeme" (pāk - "tīrs, šķīsts"; -stān - "zeme"). Ir zināms arī tas, ka Čaudhurī Rahmats Ali (urdu: چودھری رحمت علی), kas bija viens no nozīmīgākajiem neatkarīgas musulmaņu valsts radīšanas aizstāvjiem, savā 1933. gada 28. janvārī rakstītajā pamfletā "Tagad vai nekad" ("Now Or Never") ir piedāvājis valsti saukt par "Pak(i)stānu". Šadu nosaukumu viņš ir izvēlējies kā akronīmu no pieciem Ziemeļindijā esošo teritoriju nosaukumiem - Pendžāba, Afgānija (mūsdienās Ziemeļrietumu pierobežas province), Kašmīra, Sinda un Beludžistāna.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pakistāna neatkarību ieguva 1947. gadā. Iepriekš valsts, kuras nosaukums būtu saistīts ar vārdu "Pakistāna", nebija. Līdz tam Pakistānas teritorija bija daļa no citām Indijas subkontinenta valstīm.

Ap trešā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras vidu mūsdienu Pakistānas teritorijā izveidojās viena no agrīnajām civilizācijām - Indas ielejas civilizācija, kurā bija augsti attīstīta lauksaimniecība un amatniecība, attīstītas pilsētas un sazarots tirdzniecības tīkls. Civilizācijas sabrukums notika aptuveni ap 1700. gadu p.m.ē. Ap šo laiku Indijas subkontinentā ienāca indoeiropiešu tautas. 550. gadā p.m.ē. mūsdienu Pakistānas teritoriju iekaroja Ahemenīdu impērija. 325. gadā p.m.ē. to iekaroja Maķedonijas valdnieks Aleksandrs Lielais, bet ap 320. gadu p.m.ē.- Maurju impērija, kas pastāvēja līdz 185. gadam p.m.ē.

180. g. p.m.ē. grieķu-baktriešu karalis Demetrijs iekaroja mūsdienu Pakistānas ziemeļu daļu. Gandrīz divus gadsimtus ilgajā pastāvēšanas laikā, to pārvaldīja vairāk kā 30 grieķu karaļu pēcteču, kas bieži konfliktēja savā starpā. Mūsu ēras 1. gadsimtā mūsdienu Pakistānas teritorijā izveidojās Indo-partiešu valsts, pēc tam to iekaroja pakļāva Kušānu valsts, bet 3. gadsimtā to iekaroja Sasanīdu impērija.

711. gadā mūsdienu Pakistānas teritoriju iekaroja Umajādu karavadonis Muhameds bin Kasims un teritorijā izplatījās islāms. 1001. gadā to iekaroja Gaznevīdu impērija. 1186. gadā Gaznevīdu galvaspilsētu Lahoru iekaroja Gurīdu dinsatijas sultāns Muhamads no Goras, pēc kura nāves, viņa karavadonis Kutbs ad-din Aibeks nodibināja Deli sultanātu. 1526. gadā tjurku karavadonis Bāburs sakaujot Deli sultānu Ibrahimu Lodi Pānipatas kaujā, izveidoja Mogulu impēriju, kas pastāvēja līdz pat 19. gadsimtam. 1799. gadā sikhu maharadža Randžits Singhs ieņēma Lahoru un Pendžābā izveidoja Sikhu impēriju. Līdz 19. gadsimta vidum mūsdienu Pakistānas teritoriju bija iekarojusi Britu Austrumindijas kompānija. Pēc 1858. gada sacelšanās Austrumindijas kompānija visu varu nodeva Britu karaļnamam un tika izveidota Britu Indijas kolonija. Britu Indija ieguva neatkarību 1947. gadā un tika sadalīta Indijas Savienībā un Pakistānas Domīnijā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pakistānas topogrāfiskā karte.

Pakistāna atrodas starp 24. un 37. ziemeļu platuma grādu un starp 61. un 77. austrumu garuma grādu. Valsts kopējā platība ir 796 095 km² un tā ir devītā lielākā Āzijas valsts. Iekļaujot Azadkašmīru un Ziemeļu teritorijas, Pakistānas platība ir 880 254 km². Līdz ar to Pakistāna ir gandrīz 14 reizes lielāka par Latviju. Ziemeļu-dienvidu virzienā Pakistānas garums ir aptuveni 1500 km. Pakistāna robežojas ar četrām neatkarīgām valstīm: dienvidrietumos ar Irānu (robežas garums 978 km), rietumos un ziemeļos ar Afganistānu (2643 km), ziemeļaustumos ar Ķīnu (523 km) un austrumos ar Indiju (2912 km). Kopējais sauszemes robežas garums ir 7056 km. Dienvidos Pakistānu apskalo Arābijas jūra un krasta līnijas garums ir 1046 km.

Pakistānas galējos ziemeļos atrodas trīs augstas kalnu sistēmas: Hindukušs, Karakorums un Himalaji. Lai gan Hindukuša lielākā daļa atrodas Afganistānā, tā augstākā virsotne Tiričmīrs (7706 m) atrodas Pakistānā. Tomēr vēl augstāka kalnu sistēma ir Karakorums, kur atrodas Pakistānas augstākā virsotne Čogori (K2, 8611 m). Tā ir otra augstākā virsotne pasaulē aiz Everesta. Dienvidos no Karakoruma atrodas Indas upes augšteces ieleja, bet aiz tās Pakistānas teritorijā atrodas neliela daļa no Himalajiem. Šajā daļā augstākā virsotne ir Nangaparbats (8126 m). Pieci no 14 astoņtūkstošniekiem (kalni, kuru augstums ir lielāks par 8000 m) atrodas Pakistānā.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pakistānas teritorija sastāv no četrām provincēm, divām (federālām) teritorijām un divām teritorijām Pakistānas pārvaldītajā Kašmīras daļā.

Provinces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Beludžistāna, kuras galvaspilsēta ir Kveta
  2. Ziemeļrietumu pierobežas province (NWFP), kuras galvaspilsēta ir Pešāvara(2010. gada 8. aprīlī, parlamentārās sistēmas nostiprināšanai tika pieņemti Konstitūcijas labojumi Nr. 18. Tajos viens no punktiem ir Ziemeļrietumu pierobežas provinces pārdēvēšana. Tagad tās oficiālais nosaukums ir " Khyber Pakhtunkhwa ").
  3. Pendžāba, kuras galvaspilsēta ir Lahora
  4. Sinda, kuras galvaspilsēta ir Karāči

(Federālās) teritorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

5. Galvaspilsētas teritorija Islāmābāda (IST)
6. Federāli pārvaldītie cilšu apgabali (FATA)

Pakistānas pārvaldībā esošās teritorijas Kašmīrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

7. Azadkašmīra (Azad Kashmir, kas tulkojumā nozīmē Brīvā Kašmīra), Azad Jammu and Kashmir (AJK)
8. Gilgita - Baltistāna (Gilgit-Baltistan).

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita pieaugums Pakistānā no 1961. līdz 2003. gadam.

1998. gadā pēc veiktās tautas skaitīšanas Pakistānā dzīvoja 132 miljoni iedzīvotāji (bez Kašmīras okupētajām teritorijām, kur tai laikā dzīvoja 4 miljoni iedzīvotāju), savukārt 2010. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza jau 168 miljonus, ieskaitot Kašmīrā kontrolētās teritorijas.[1] Pēc CIA datiem 2009. gadā jūlijā Pakistānā dzīvoja 174 miljoni iedzīvotāju.[3] Pakistāna pēc iedzīvotāju skaita ir sestā lielākā valsts pasaulē. Vairāk iedzīvotāju ir vienīgi Ķīnā, Indijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Indonēzijā un Brazīlijā.

Pakistānas iedzīvotāji ir dažādu tautu un rasu pārstāvji. Etniskās grupas ir ieceļojušas un apmetušās uz dzīvi šajā reģionā vairāku tūkstošu gadu laikā. Piecas lielākās etniskās grupas ir pendžābi, puštuni, sindi, beludži un muhadžiri. Pendžābi ir aptuveni 48% no Pakistānas iedzīvotājiem, un pendžābu valodā runā visvairāk iedzīvotāju. Sindi ir otra lielākā etniskā grupa, kura veido aptuveni 12% no iedzīvotājiem. Kad 1947. gadā Britu Indija tika sadalīta divās valstīs: musulmaņu pārvaldītajā Pakistānā un hinduistu valstī Indijā, miljoniem musulmaņi pameta Indiju, lai apmestos Pakistānā. Šie cilvēki un viņu pēcteči tiek dēvēti par muhadžiriem, kuri pārsvarā runā urdu valodā.

97% Pakistānas iedzīvotāju ir musulmaņi,[4] pārsvarā sunnīti, bet 5–20% – šiīti.

Vieta Pilsēta Province / teritorija Iedz. Vieta Pilsēta Province / teritorija Iedz.

Karāči
Karāči
Lahora
Lahora

1 Karāči Sinda 13 205 339 11 Sargodha Pendžāba 600 501
2 Lahora Pendžāba 7 129 609 12 Bahāvalpura Pendžāba 543 929
3 Faisalābāda Pendžāba 2 880 675 13 Siālkota Pendžāba 510 863
4 Rāvalpindi Pendžāba 1 991 656 14 Sukura Sinda 493 438
5 Multāna Pendžāba 1 606 481 15 Lārkāna Sinda 456 544
6 Haidarābāda Sinda 1 578 367 16 Šekhūpura Pendžāba 426 980
7 Gudžrānvāla Pendžāba 1 569 090 17 Džhanga Pendžāba 372 645
8 Pešāvara ZR pierobežas province 1 439 205 18 Rahīmjārkhāna Pendžāba 353 112
9 Kveta Beludžistāna 896 090 19 Mardāna ZR pierobežas province 352 135
10 Islāmābāda Federālā galvaspilsētas teritorija 689 249 20 Gudžrāta Pendžāba 336 727
Informācija iegūta no «Pakistan: largest cities and towns and statistics of their population». world-gazetteer.com.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 (angliski) «Official Pakistani Population clock». Ministry of Economic Affairs and Statistics. Skatīts: 2010-02-08.
  2. (angliski) Choudhary Rahmat Ali. «Now Or Never: Are We To Live Or Perish Forever?». columbia.edu. Skatīts: 2010-02-08.
  3. (angliski) «Pakistan». CIA - The World Factbook. Skatīts: 2010-02-09.
  4. (angliski) «Religions in Pakistan». CIA World Factbook. Skatīts: 2013. gada 9. jūlijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]