Centrālāzija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Centrālās Āzijas atrašanās vieta pasaulē

Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā. Lai arī eksistē dažādas tā robežu definīcijas, neviena no tām nav vienprātīgi pieņemta. Par spīti neskaidrībām robežu jautājumā, tam ir dažas svarīgas kopīgās iezīmes. Centrālāzija vienmēr ir saistījusies ar nomadu tautām un Zīda ceļu. Tā rezultātā tā ir bijusi krustceles tirdzniecības un kultūras ceļiem starp Eiropu, Rietumāziju, Dienvidāziju un Austrumāziju. Dažreiz to sauc arī par Vidusāziju, aplūkojot to Eirāzijas kontinenta kontekstā. Zināmā mērā šis reģions ir saistīts ar Turkestānu (tjurku valodās runājošo tautu teritoriju).

Tas atrodas dienvidos no Krievijas, rietumos ar Pakistānu un Ķīnu. Iedzīvotāji, pārsvarā klejotāji lopkopji un tirgotāji, šo teritoriju ir apdzīvojuši jau tūkstošiem gadu.

Teritorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Centrālās Āzijas reģions ar trīs iespējamām robežām

Centrālāzija sastāv no šādām valstīm:

Ģeopolitiskā kontekstā tiek minētas arī

  • Afganistāna, Vairāk nekā trīs ceturtdaļas Afganistānas teritorija aizņem kalni un augstienes līdzenumi. Centrā kalnu grēda ir Hindukušs kas iestiepjas aptuveni astoņsimt kilometru garumā cauri Afganistānai un iestiepjas Paskuistānā un Tadžikistānā. Augstākā virstotnes slejas virs septiņiem kilometrim, un reģiona vidējais pacēlums ir aptuveni virs četrtūkstoštrīsimt metriem virs jūras līmeņa.
  • Indijas ziemeļrietumu daļa,
  • Pakistānas ziemeļu daļa,
  • Irānas austrumu daļa,
  • Mongolijas reģioni.

Reģiona vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daļa reģiona atrodas uz ‘’Zīda ceļa’’, kas bija dažādu preču, bet galvenokārt zīda transportēšanas sauszemes ceļš starp Ķīnu un Eiropu jau 100. gadā pirms mūsu ēras. Tomēr mūsdienās lielākajā daļā Centrālāzijas transports un sakari ir sarežģīti kalnainās un tuksnešainās teritorijas dēļ un tāpēc, ka reģionam nav ostu un pieejas pie jūras vai okeāna. Kazahstānai un Turkmenistānai ir karsta līnija ar iekšzemes Kaspijas jūru, bet pārējām reģiona valstīm ir vienīgi sauszemes robežas.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Centrālāzija ir reģions, kam raksturīgas dabas apstākļu galējības.

Viss reģions atrodas ļoti tālu no Pasaules okeāna, un tajā valda kontinentālais klimats, kam raksturīgs lielas temperatūras galējības. Centrālāzija pārsvarā ir sauss klimats un tāpēc ūdenim ir īpaši augsta vērtība. Apūdeņošana ir vitāli nepieciešama lauksaimniecības kultūru audzēšanai, taču saldūdens izmantošana samazina ūdens krājumus ezeros un upēs.

Ekoloģiskās problēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielas baržas rada rūpniecības un kodolindrustijas izraisītas vides problēmas – piesārņojums un auglīgas zemes pārvēšas tuksnesī.

Centrālāzijas valstis pēc PSRS sabrukuma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piecas no sešām Centrālāzijas valstīm- Kazahstāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna- ir bijušas Padomju Savienības republikas, kas kļuva neatkarīgas 1991. gadā; vairākās no tām krievi veido lielu iedzīvotāju minoritāti. Krievija arī tagad turpina ietekmēt šo reģionu kā to lielākā tirdzniecības partnere.

Reliģijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Islams ir visizplatītākā reliģija Centrālāzijas republikās, Afganistānā, kā arī blakus esošajā Baškortostānā. Lielākā daļa Centrālāzijas musulmaņu ir sunnīti, kaut gan Afganistānā un Tadžikistānā ir samērā lielas šiītu minoritātes.

Budisms un zoroastrisms bija galvenās ticības Centrālāzijā pirms islama ienākšanas. Zoroastrisma ietekme arī šodien ir sajūtama tādos svētkos, kā Novruz, kas tiek svinēts visās piecās Centrālāzijas valstīs. Budisms bija ievērojama reliģija Centrālāzijā pirms islama ienākšanas, un budisma izplatība pa Zīda ceļu galu galā aizveda šo reliģiju uz Ķīnu. Starp tjurkiem tengrianisms bija populāra reliģija pirms islama ienākšanas. Tibetiešu budisms bija plaši izplatīts Tibetā, Mongolijā, Ladakā un Krievijas Sibīrijas dienvidu reģionos.

Kristīgās reliģijas forma, kas tika praktizēta šajā reģionā iepriekšējos gadsimtos bija nestoriānisms, bet tagad tā ir Krievu Pareizticīgā Baznīca, kurai Kazahstānā ir daudz draudzes locekļi.

Buhāras ebreji kādreiz bija pietiekoši liela kopiena Uzbekistānā un Tadžikistāna, bet gandrīz visi ir izceļojuši pēc PSRS sabrukuma. Šajā reģionā kontakti haniem un viņu migrācija no Ķīnas ir ienesuši konfuciānismu, daoismu, mahajas budismu un citas ķīniešu tautas ticības.


Ārējie avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Džiforts, Klaivs. Pasaules ģeograafijas enciklopēdija. Zvaigzne ABC, 2003
  • Walter Ratliff, "Pilgrims on the Silk Road: A Muslim-Christian Encounter in Khiva", Wipf and Stock Publishers, 2010
  • https://en.wikipedia.org/wiki/Central_Asia