Hinrihs fon Ulenbroks II

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Hinrihs fon Ulenbroks)
Ulenbroku ģerbonis.

Hinrihs fon Ulenbroks II[1] (vācu: Hinrich von Ulenbrock, 1520—1576) bija Rīgas birģermeisters.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1520. gadā Rīgas birģermeistera Hinriha fon Ulenbroka I ģimenē. No 1537. gada līdz 1542. gadam studēja Vitenbergas Universitātē.[1] 1556. gada 13. septembrī apprecējies ar Margarētu Kolthofu (Margaretha Kolthoff).[1]

1558. gadā kļuva par Rīgas birģermeisteru.[1] [2]

1561. gadā Rīgas rātes sastāvā piedalījās sarunās Viļņā par Rīgas pakļaušanos Lietuvas dižkunigaitim un Polijas karalim Sigismundam II Augustam Viļņas ūnijas ietvaros.[1] [2]

1562. gadā Livonijas vietvaldis Nikolajs Radvils (Radzivils) viņam piešķīra zemes gabalu muižas iekārtošanai, ko vēlāk viņa vārdā nodēvēja par Ulbrokas muižu (Gut Stubbensee).[1]

1564. gadā viņš iegādājās arī Tūjas muižu (Taubshof, Dūjas muiža)[3] kopā ar Skultes muižu (Adiamünde).[1]

Miris 1576.gada 5. janvārī.

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hinriham fon Ulenbrokam II bija pieci dēli un divas meitas. Pēc viņa nāves 1576.gadā Ulbrokas muiža nonāca dēla Filipa pārvaldībā. 1616.gadā Filipu fon Ulenbroku noslepkavoja Viļņā. Filipu apglabāja 1616.gada 19.janvārī, Rīgā, Sv. Pētera baznīcā. Pēc zviedru ienākšanas Rīgā, karalis Gustavs Ādolfs Filipa mantiniekiem apstiprināja muižas īpašuma tiesības. [2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 H. J. Böthführ. Die Rigische Rathslinie von 1226 bis 1876 (2 izd.). Riga : Müllerschen Buchdruckerei, 1877. 141. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. februārī. Skatīts: 2019. gada 5. martā.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Mēs stāstām par Stopiņu novadu. Ulenbroku dzimta. Ulbrokas muiža un pagasts». Pētergailis. 2005.
  3. Līga Landsberga. «Tūjas muiža», 2016.05.31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 5. martā.