Pāriet uz saturu

Hiragana

Vikipēdijas lapa

Hiragana (japāņu: 平仮名) ir japāņu zilbju alfabēts (katrs simbols nozīmē zilbi nevis skaņu[1]), viens no japāņu rakstības veidiem līdz ar katakanu, kandži, arābu cipariem un romadzi (latīņu alfabēts). Hiragana alfabētā ir 46 simboli (kā arī daži novecojuši)[1]. Kopā hiragana un katakana sastāda kana sistēmu, kurā viena zīme izsaka vienu moru.

Zemāk dotajā tabulā hiragana dota pa kreisi, pa vidu dota Hepberna transkripcija. Sarkanā krāsā norādītas zīmes, ko mūsdienās praktiski vairs nelieto. Pēc tabulas dotas aptuvenas latviešu skaņu atbilsmes. Latviešu valodā viena un tā pati zilbe var tikt atveidota vairākos veidos, piemēram, "Hirosima" un "suši".

ひらがな — Rōmaji — カタカナ
Bāzes Kana (tīras skaņas) Salikteņu skaņas
a i u e o (ゃ ya ャ) (ゅ yu ュ) (ょ yo ョ)
ka ki ku ke ko きゃ kya キャ きゅ kyu キュ きょ kyo キョ
sa shi su se so しゃ sha シャ しゅ shu シュ しょ sho ショ
ta chi tsu te to ちゃ cha チャ ちゅ chu チュ ちょ cho チョ
na ni nu ne no にゃ nya ニャ にゅ nyu ニュ にょ nyo ニョ
ha hi fu he ho ひゃ hya ヒャ ひゅ hyu ヒュ ひょ hyo ヒョ
ma mi mu me mo みゃ mya ミャ みゅ myu ミュ みょ myo ミョ
ya   yu   yo      
ra ri ru re ro りゃ rya リャ りゅ ryu リュ りょ ryo リョ
wa wi   we wo      
        n      
Balsīgie līdzskaņi Balsīgo līdzskaņu salikteņi
ga gi gu ge go ぎゃ gya ギャ ぎゅ gyu ギュ ぎょ gyo ギョ
za ji zu ze zo じゃ ja ジャ じゅ ju ジュ じょ jo ジョ
da ji zu de do ぢゃ ja ヂャ ぢゅ ju ヂュ ぢょ jo ヂョ
ba bi bu be bo びゃ bya ビャ びゅ byu ビュ びょ byo ビョ
"P" sērija "P" salikteņi
pa pi pu pe po ぴゃ pya ピャ ぴゅ pyu ピュ ぴょ pyo ピョ
  • bieži vien izrunā gandrīz kā o.
  • , un latviski attiecīgi būtu ja, ju un jo; parasti izrunā kā ņi, , , un skaņa z ir apmēram pa vidu starp z un dz. Latviešu valodā šos parasti pieraksta kā dz.
  • , un varētu pierakstīt arī kā ši, či un cu. Attiecīgās kombinācijas (しゃ, しゅ, utt) arī attiecīgi.
  • un mūsdienās vairs praktiski nelieto (tur, kur tie ir, tos izrunā gandrīz kā i un e, attiecīgi).
  • ir vienīgais atsevišķais līdzskanis un var tikt izrunāts arī ļoti tuvu m. Tā izruna ir ļoti tuva latviešu valodas n burtam tādos vārdos kā "banga". Japāņu valodā vārdi nevar sākties ar vai .
  • un var pierakstīt divos veidos, parasti lieto to, kas ir iegūts modificējot un . じゃ, じゅ un じょ arī ir iespējami divi varianti, tur arī parasti lieto to, kas ir iegūts modificējot .
  • Ar mazo var dubultot līdzskani (にっさん - nissan, にっぽん - nippon).
  • Japāņu valodā neizšķir starp R un L, parasti pieraksta kā R, lai arī izrunāt to var tikpat labi kā L.
  • Dažreiz ha izrunā, kā wa (lietojot kā saikli un atsevišķos vārdos) un he (kā saikli) - kā e.

Atsauces un piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 Михаил Ульянов Японская слоговая азбука хирагана Arhivēts 2011. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē.