Pāriet uz saturu

Japāņu valodas romanizācija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Romadzi)

Japāņu valodas romanizācija (japāniski saukta par rōmaji (japāņu: ローマ字) - latviski izrunā kā "rōmadži" un kas nozīmē "latīņu burti") ir latīņu alfabēta lietošana, lai rakstītu japāņu valodā, kas parasti tiek rakstīta logogrāfiskās rakstu zīmēs, no ķīniešu valodas aizgūtās zīmēs (kanji) un sillabiskos skriptos (kana). Tas tiek darīts jebkurā kontekstā, kur japāņu tekstam ir jābūt saprotamam cilvēkiem, kas nezin japāņu valodu, piemēram, ielu nosaukumos, pasēs, vārdnīcās un mācību grāmatās tiem, kas mācās japāņu valodu. Vārds "rōmaji" dažkārt tiek nepareizi transliterētsromanji vai rōmanji ("n" pirms "j").

Ir vairākas romanizācijas sistēmas; trīs galvenās ir Hepburn romanizācija, Kunrei-shiki Rōmaji, (ISO 3602), Nihon-shiki Rōmaji (ISO 3602 Strict). Hepburn romanizācijas varianti ir visplašāk lietotie.

Visi japāņi, kas ir apmeklējuši pamatskolu (kopš Otrā Pasaules Kara), ir mācīti lasīt un rakstīt romanizētā japāņu valodā. Romanizācija ir visizplatītākais veids japāņu valodas ievadei teksta apstrādes programmās un datoros, tādēļ gandrīz visi japāņi ir spējīgi rakstīt un lasīt, izmantojot rōmaji. Galvenokārt rōmaji pielieto datoros un citās elektroniskās ierīcēs, kas kaut kādu iemeslu dēļ neatbalsta japāņu rakstu zīmju attēlošanu vai ievadi, mācību materiālos ārzemniekiem vai akadēmiskos rakstos angļu (vai kādā citā valodā) par ar Japānu saistītām tēmām (piemēram, lingvistiku vai literatūru).

Latvijas Universitātes izmantotā transkripcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī transkripcija tiek izmantota Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļā.[nepieciešama atsauce] Šo sistēmu lieto, lai atveidotu japāņu valodas vārdus neakadēmiskos tekstos un japāņu personu vādus, vietu nosaukumus un citus plaši lietojamus vārdus visos tekstos. Ja latviešu valodā jau ir plaši pielietots vārds attiecīgam objektam, tad lieto to (piemēram, raksta Hokaido, nevis Hokkaidō).

Šai transkripcijai nav oficiālā statusa un tā var ar laiku mainīties.

ひらがな — Latviešu pieraksts — カタカナ
Bāzes Kana (tīras skaņas) Salikteņu skaņas
a i u e o (ゃ ja ャ) (ゅ ju ュ) (ょ jo ョ)
ka ki ku ke ko きゃ kja キャ きゅ kju キュ きょ kjo キョ
sa ši su se so しゃ ša シャ しゅ šu シュ しょ šo ショ
ta či cu te to ちゃ ča チャ ちゅ ču チュ ちょ čo チョ
na ņi nu ne no にゃ ņa ニャ にゅ ņu ニュ にょ ņo ニョ
ha hi fu he ho ひゃ hja ヒャ ひゅ hju ヒュ ひょ hjo ヒョ
ma mi mu me mo みゃ mja ミャ みゅ mju ミュ みょ mjo ミョ
ja   ju   jo      
ra ri ru re ro りゃ rja リャ りゅ rju リュ りょ rjo リョ
wa       o[p 1]      
        n      
Balsīgie līdzskaņi Balsīgo līdzskaņu salikteņi
ga gi gu ge go ぎゃ gja ギャ ぎゅ gju ギュ ぎょ gjo ギョ
dza dži dzu dze dzo じゃ dža ジャ じゅ džu ジュ じょ džo ジョ
da (ぢ dži ヂ)[p 2] (づ dzu ヅ)[p 3] de do ぢゃ dža ヂャ ぢゅ džu ヂュ ぢょ džo ヂョ
ba bi bu be bo びゃ bja ビャ びゅ bju ビュ びょ bjo ビョ
"P" sērija "P" salikteņi
pa pi pu pe po ぴゃ pja ピャ ぴゅ pju ピュ ぴょ pjo ピョ
  1. を izmanto tikai kā partikulu, ヲ reti sastopama.
  2. To vietā izmanto じ / ジ.
  3. To vietā izmanto ず / ズ.
  • Garām skaņām izmanto garumzīmes: ああ = ā, いい = ī, うう = ū, えい/ええ = ē, おお/おう = ō, piemēram, おばあさん = obāsan, おじいさん = odžīsan, すうじ = sūdži, ほうりつ = hōricu.
  • Atkārtotām skaņām izmanto attiecīgo burtu atkārtojumus, piemēram, かった = katta, さっか = sakka, はっぱ = happa, ざっし = dzašši, さんねん = sannen.
  • ヴぃ skaņai izmanto vi, piemēram, ラトヴィア = Ratovia (Latvija).
  • じ un ぢ skaņām ir vienāda izruna, bet atšķirīgs pieraksts, tādēļ latviešu valodā tās apzīmē vienādi ar dži.
  • ず un づ skaņām ir ļoti līdzīga izruna, bet atšķirīgs pieraksts, latviešu valodā tās apzīmē vienādi ar dzu.
  • わ japāņu valodā skan mīkstāk nekā va , tādēļ izmanto angļu w, transkribējot skaņu kā wa.
  • Šajā transkripcijā izmanto latviešu valodā parasti nelietojamās ō un w.

Hepberna romanizācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pa kreisi dota hiragana, pa vidu Hepberna romanizācija, pa labi katakana. Sarkanā krāsā norādītas vēsturiski lietotas zīmes.

ひらがな — Rōmaji — カタカナ
Bāzes Kana (tīras skaņas) Salikteņu skaņas
a i u e o (ゃ ya ャ) (ゅ yu ュ) (ょ yo ョ)
ka ki ku ke ko きゃ kya キャ きゅ kyu キュ きょ kyo キョ
sa shi su se so しゃ sha シャ しゅ shu シュ しょ sho ショ
ta chi tsu te to ちゃ cha チャ ちゅ chu チュ ちょ cho チョ
na ni nu ne no にゃ nya ニャ にゅ nyu ニュ にょ nyo ニョ
ha hi fu he ho ひゃ hya ヒャ ひゅ hyu ヒュ ひょ hyo ヒョ
ma mi mu me mo みゃ mya ミャ みゅ myu ミュ みょ myo ミョ
ya   yu   yo      
ra ri ru re ro りゃ rya リャ りゅ ryu リュ りょ ryo リョ
wa wi   we wo      
        n      
Balsīgie līdzskaņi Balsīgo līdzskaņu salikteņi
ga gi gu ge go ぎゃ gya ギャ ぎゅ gyu ギュ ぎょ gyo ギョ
za ji zu ze zo じゃ ja ジャ じゅ ju ジュ じょ jo ジョ
da ji zu de do ぢゃ ja ヂャ ぢゅ ju ヂュ ぢょ jo ヂョ
ba bi bu be bo びゃ bya ビャ びゅ byu ビュ びょ byo ビョ
"P" sērija "P" salikteņi
pa pi pu pe po ぴゃ pya ピャ ぴゅ pyu ピュ ぴょ pyo ピョ