Pāriet uz saturu

Hlodvigs I

Vikipēdijas lapa
Hlodvigs I
Clovis I
Franku ķēniņš
Amatā
509 — 511
Saliešu franku ķēniņš
Amatā
481 — 509
Priekštecis Hilderiks I

Dzimšanas dati apmēram 466. gadā
Miršanas dati 511. gadā
Parīze, Franku valsts
Apglabāts Sendenī bazilika
Dinastija Merovingi
Tēvs Hilderiks I
Dzīvesbiedrs(-e) Klotilde
Bērni Teodorihs I
Klotilde jaunākā
Hlotārs I
Hildeberts I
Hlodomers
Reliģija katolis

Hlodvigs I (latīņu: Clovis I) laikā no 481. līdz 509. gadam bija saliešu franku un no 509. līdz 511. gadam bija franku ķēniņš, Merovingu dinastijas pārstāvis.

481. gadā viņš pārņēma sava tēva Hilderika pienākumus, būdams 15 gadu vecs. Hlodvigs I, lielā mērā savas sievas — Burgundijas princeses Klotildes — ietekmēts, 496. gadā pieņēma kristīgo ticību. Tādēļ viņš savā politikā baudīja arī baznīcas atbalstu. Hlodvigs I bija arī pirmais no franku ķēniņiem, kas par savas valsts galvaspilsētu 508. gadā izvēlējās Parīzi. Līdz ar to Hlodvigs I izveidoja Eiropas monarhijas pirmos pamata elementus, tai skaitā laicīgās varas ciešu sasaisti ar baznīcu.

Hlodvigs I ieviesa arī būtiskus nākamo gadsimtu feodālās sistēmas elementus, saglabājot atsevišķus romiešu saimnieciskās politikas atribūtus. Tā pamatā vēl turpināja pastāvēt Romas impērijas nodokļu sistēma, it īpaši tirdzniecības un muitas nodevas. Taču jau Hlodviga I laikā arvien svarīgāku nozīmi nekā nodokļi ieguva karaļa īpašumi, it sevišķi zeme, kuru izmantoja, lai apbalvotu uzticamus karaļa atbalstītājus un līdzgaitniekus. Mirstot Hlodvigs I franku valsti bija sadalījis starp četriem saviem dēliem.

No franku ķēniņa Hlodviga vārda (*hlūdaz — "skaļš, slavens" un *wiganą — "karotājs") veidojušies latviešu vīriešu personvārdi Ludvigs, Ludviķis, Ludis un Aloizs, franču Luijs, itāļu Luidži, spāņu Luiss un citi.