481. gadā viņš pārņēma tēva pienākumus, būdams 15 gadu vecs. Hlodvigs I, lielā mērā savas sievas — Burgundijas princeses Klotildes — ietekmēts, 496. gadā pieņēma kristīgo ticību. Tādēļ viņš savā politikā baudīja arī baznīcas atbalstu. Hlodvigs I bija arī pirmais no franku karaļiem, kas par savas valsts galvaspilsētu 508. gadā izvēlējās Parīzi. Līdz ar to Hlodvigs I izveidoja Eiropasmonarhijas pirmos pamata elementus, tai skaitā laicīgās varas ciešu sasaisti ar baznīcu.
Hlodvigs I ieviesa arī būtiskus nākamo gadsimtu feodālās sistēmas elementus, saglabājot atsevišķus romiešu saimnieciskās politikas atribūtus. Tā pamatā vēl turpināja pastāvēt Romas impērijasnodokļu sistēma, it īpaši tirdzniecības un muitas nodevas. Taču jau Hlodviga I laikā arvien svarīgāku nozīmi nekā nodokļi ieguva karaļa īpašumi, it sevišķi zeme, kuru izmantoja, lai apbalvotu uzticamus karaļa atbalstītājus un līdzgaitniekus. Mirstot Hlodvigs I franku karaļvalsti bija sadalījis starp četriem saviem dēliem.
_-_Clovis_roi_des_Francs_(465-511).jpg)
