Otons I

Otons I Lielais

Magdeburger Reiter replika, kas tiek uzskatīts par Oto I portretu

Svētās Romas imperators
Valdīšana	962. gada 2. februāris – 973. gada 7. maijs
Kronēšana	962. gada 2. februāris Vecā Svētā Pētera bazilika, Roma
Priekštecis	Berengars I
Pēctecis	Oto II
Itālijas karalis
Valdīšana	961. gada 25. decembris – 973. gada 7. maijs
Kronēšana	951. gada 10. oktobris Pāvija
Priekštecis	Berengars II
Pēctecis	Oto II
Vācu karalis
Valdīšana	936. gada 2. jūlijs – 973. gada 7. maijs
Kronēšana	936. gada 7. augusts Āhenes katedrāle
Priekštecis	Heinrihs I Putnuķērājs
Pēctecis	Oto II
Saksijas hercogs
Valdīšana	936. gada 2. jūlijs – 973. gada 7. maijs
Priekštecis	Heinrihs I Putnuķērājs
Pēctecis	Bernards I


Dzimis	912. gada 23. novembrī iespējams, Valhausena, Austrumfranku valsts^[1]
Miris	973. gada 7. maijā (60 gadu vecumā) Memlebene, Svētā Romas impērija
Apglabāts	Magdeburgas katedrāle
Dzīvesbiedre	Edgita (930–946) Itālijas Adelaida (951–973)
Dinastija	Otonu dinastija
Tēvs	Heinrihs I Putnuķērājs
Māte	Matilda
Reliģija	Romas katoļu baznīca

Otons I Lielais (vācu: Otto der Grosse; dzimis 912. gada 23. novembrī, miris 973. gada 7. maijā) bija Vācijas karalistes karalis un Svētās Romas impērijas ķeizars. Uzskatāms par Svētās Romas impērijas nodibinātāju.

Turpinājis tēva Heinriha I Putnuķērāja darbu visu vācu hercogistu apvienošanā vienotā karalistē, nostiprināja karaļa varu. Vairāku karagājienu uz Itāliju rezultātā iekarojis Ziemeļitāliju un Vidusitāliju. 955. gadā viņa vadībā tika gūta uzvara pār maģāriem kaujā pie Lehas. Turpinājis slāvu zemju iekarošanu.

Otona I kapavieta Magdeburgas katedrālē

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Stephan Freund. Wallhausen – Geburtsort Ottos des Großen, Aufenthaltsort deutscher Könige und Kaiser (German). Schnell und Steiner, 2013. ISBN 978-3-7954-2680-4.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Otons I.
Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Franku karaļi (uzskaitījums)

Visu Franku karalis (448–511)

Meroveijs Hilderiks I Hlodvigs I

Neistrijas Franku karalis (511—679)	Austrazijas Franku karalis (511–679)

Hildeberts I Hlotārs I Hariberts I Hilperiks I Hlotārs II Dagoberts I Hlodvigs II Hlotārs III Hilderiks II Teodorihs III	Teodorihs I Teodeberts I Teodebalds I Hildeberts I Hlotārs I Sigeberts I Hildeberts II Teodeberts II Teoderiks II Sigeberts II Hlotārs II Dagoberts I Sigeberts III Hildeberts II Hlotārs III Hilderiks II Hlodvigs III Dagoberts II

Franku karalis (679–751)

Teodorihs III Hlodvigs IV Hildeberts III Dagoberts III Hilperiks II Teoderiks IV Kārlis Martels Hilderiks III Pipins Īsais Karlomans I Kārlis Lielais Luijs Dievbijīgais

Rietumfranku valsts (843–987)	Vidusfranku valsts (843–855)	Austrumfranku valsts (843–962)

Kārlis II Plikgalvis Luijs II Stostoņa Luijs III Karlomans II Kārlis III Resnais Odo I Kārlis III Vienkāršais Roberts I Rūdolfs Luijs IV Lotārs Luijs V	Lotārs I	Ludvigs Vācietis Ludvigs Jaunākais Kārlis III Resnais Arnulfs no Karintijas Luijs Bērns Konrāds I Heinrihs I Putnuķērājs Otons I

s d l Svētās Romas impērijas ķeizari (uzskaitījums)

Karolingu dinastija (800—888)	Kārlis Lielais Luijs Dievbijīgais Lotārs I Ludviķis II Kārlis II Kārlis III

Vidonīdu dinastija (891—898)	Gvido III Lamberts Spoleto

Karolingu dinastija (896—899)	Arnulfs no Karintijas

Bosonīdu dinastija (901—905)	Ludviķis III

Unrušingu dinastija (915—924)	Berengars I

Otonu dinastija (962—1014)	Otons I Oto II Oto III Heinrihs II

Saliešu dinastija (1027—1125)	Konrāds II Heinrihs III Heinrihs IV Heinrihs V

Zuplinburgu dinastija (1133—1137)	Lotārs III

Hoenštaufenu dinastija (1155—1197)	Frīdrihs I Heinrihs VI

Velfu dinastija (1209—1215)	Otons IV

Hoenštaufenu dinastija (1220—1268)	Frīdrihs II Konrāds IV Konrāds V

Luksemburgu dinastija (1312—1313)	Heinrihs VII

Vitelsbahu dinastija (1314—1347)	Ludvigs IV

Luksemburgu dinastija (1346—1437)	Kārlis IV Sigismunds

Hābsburgu dinastija (1452—1740)	Frīdrihs III Maksimiliāns I Kārlis V Ferdinands I Maksimiliāns II Rūdolfs II Matiass Ferdinands II Ferdinands III Leopolds I Jozefs I Kārlis VI

Vitelsbahu dinastija (1742—1745)	Kārlis VII

Hābsburgu-Lotaringas dinastija (1745—1806)	Francis I Jozefs II Leopolds II Francis II

s d l Itālijas karaļi (uzskaitījums)

Rex Italiae (476 — 493)	Odoakrs

Ostgotu karaliste (493 — 553)	Teodoriks Lielais Atalariks Teodahads Vitigess Ildibads Erariks Totila Teija

Langobardu karaliste (568 — 814)	Alboins Klefs Hercogu valdīšanas posms (10 gadu pārtraukums) Autari Agilulfs Adaloalds Arioalds Rotari Rodoalds Ariperts I Perktarits & Godeperts Grimoalds Perktarits Alahiss Kuniperts Liutperts Raginperts Ariperts II Ansprands] Liutprands Hildeprands Rathiss Austulfs Deziderijs Kārlis Lielais

Itālijas karaliste (781 — 963)	Pipins Bernards Lotārs I Luijs II Kārlis II Plikgalvis Karlomans Kārlis III Resnais Berengars I Gvido III no Spoleto Lamberts Spoleto Arnulfs no Karintijas Ratolds Berengars I Lamberts Spoleto Luijs III Aklais Rūdolfs II Hugo Ārls Lotārs II Berengars II Adalberts

Svētās Romas impērija sastāvā (962 — 1556)	Otons I Lielais Oto II Otons Oto III Otons Ivrejas Ardvins Heinrihs II Svētais Konrāds II Salietis Heinrihs III Heinrihs IV Konrāds II Heinrihs V Salietis Lotārs III Zuplinburgs Rožērs II Konrāds III Frīdrihs I Barbarosa Heinrihs VI Otons IV Frīdrihs II Hoenštaufens Konrāds IV Konrāds V Heinrihs VII Luksemburgs Ludvigs IV Bavārietis Kārlis IV Luksemburgs Sigismunds Luksemburgs Frīdrihs III Hābsburgs Kārlis V Hābsburgs

Napoleona Itālijas karaliste (1805 — 1814)	Napoleons Bonaparts

Itālijas karaliste (1861 — 1946)	Viktors Emanuels II Umberto I Viktors Emanuels III Umberto II

Autoritatīvā vadība	WorldCat VIAF: 267323947 LNB: 000129980 LCCN: n82136785 ISNI: 0000 0003 9867 6115 GND: 118590758 SELIBR: 196265 SUDOC: 028016955 BNF: cb11993715d (data) BIBSYS: 99063647 HDS: 029193 NKC: jn20020422002

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Navigācijas izvēlne

Meklēt