Hošimina

Hošimina
pilsēta
Thành phố Hồ Chí Minh
Hošiminas atrašanās vieta Vjetnamā
Koordinātas: 10°46′N 106°41′E
Valsts	Vjetnama
Dibināta	1698. gadā
Platība
• pilsēta	6 781 km2
• aglomerācija	30 595 km2
Augstums	13 m
Iedzīvotāji (2025. gadā)
• pilsēta	9 816 000
• blīvums	1 447,6/km²
• aglomerācija	21 281 639
Laika josla	UTC+7
Pasta indeksi	70000–74999
Mājaslapa	www.hochiminhcity.gov.vn
Hošimina Vikikrātuvē

Hošimina (vjetnamiešu: Thành phố Hồ Chí Minh — ‘Ho Ši Mina pilsēta’), agrāk pazīstama kā Saigona (Sài Gòn), ir lielākā pilsēta Vjetnamā gan pēc iedzīvotāju skaita, gan ekonomiskā apjoma. Tā atrodas valsts dienvidu daļā, pie Saigonas upes, aptuveni 80 kilometrus no Dienvidķīnas jūras. Hošimina ir svarīgs rūpniecības, tirdzniecības un finanšu centrs, kam ir liela nozīmē Vjetnamas saimniecībā un starptautiskajā sadarbībā. Pilsētas centrālajā daļā dzīvo vairāk nekā 9,82 miljoni cilvēku, bet kopā ar piepilsētām un metropoles zonā tās iedzīvotāju skaits pārsniedz 21,3 miljonus, padarot to par vienu no blīvāk apdzīvotajām un dinamiskākajām pilsētām Dienvidaustrumāzijā.

Līdz 1976. gadam pilsēta bija pazīstama kā Saigona (Sài Gòn). Pēc Vjetnamas kara un valsts apvienošanas tā tika pārdēvēta par godu komunistu līderim Ho Ši Minam. Tomēr nosaukums “Saigona” joprojām tiek lietots neoficiāli, īpaši kultūrā un tūrismā.

Nosaukums un etimoloģija

Agrākajā vēsturē pilsētas teritorija bija pazīstama kā Preinokora (khmeru: ព្រៃនគរ) — khmeru izcelsmes nosaukums, kas nozīmē “meža ciems” vai “meža pilsēta”. Šī apzīmējuma lietojums attiecas uz laiku pirms 17. gadsimta, kad reģionu kontrolēja Khmeru impērija. Līdz ar vjetnamiešu ekspansiju dienvidu virzienā, teritorija pakāpeniski nonāca Daivjetas (Đại Việt, vēlākās Vjetnamas valsts) ietekmē. Līdz 1976. gadam pilsēta bija oficiāli pazīstama kā Saigona (Sài Gòn). Šī nosaukuma precīza etimoloģija nav viennozīmīgi noteikta, taču tiek pieļauts, ka tas varētu būt vjetnamiešu adaptācija no khmeru vai ķīniešu valodas izteicieniem, kas apzīmēja vietu ar biezu koku apaugumu vai ietekmīgu upes reģionu. Koloniālajā laikā, kad pilsētu pārvaldīja Franču Indoķīnas administrācija, “Saigona” bija galvenais nosaukums, ko lietoja oficiālajos dokumentos un starptautiskajā apritē. 20. gadsimta pirmajā pusē Saigona kļuva par Franču Kočinķīnas galvaspilsētu un vēlāk par Dienvidvjetnamas Republikas politisko un kultūras centru līdz pat 1975. gadam.

Pēc Vjetnamas kara noslēguma un valsts apvienošanas, 1976. gada 2. jūlijā Vjetnamas valdība oficiāli pārdēvēja pilsētu par Hošiminu (Thành phố Hồ Chí Minh) — par godu Ho Ši Minam, komunistu kustības līderim un Ziemeļvjetnamas pirmajam prezidentam. Pārdēvēšana tika noteikta ar Valsts padomes lēmumu, kas tika publicēts oficiālajos valdības dokumentos kā daļa no administratīvo reformu un nacionālās vienotības procesa pēc ilgstošā konflikta. Nosaukums “Hošimina” attiecas uz pilsētas administratīvo vienību, kas ietver arī vairākus piepilsētu rajonus, kas agrāk nebija daļa no vēsturiskās Saigonas. Ikdienas lietojumā vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi bieži joprojām lieto vārdu Saigona, īpaši, runājot par pilsētas vēsturisko centru, tirdzniecību, kultūru vai tūrisma objektu nosaukumos. Savukārt oficiālajos dokumentos, izglītības iestādēs un valsts pārvaldē tiek lietots pilnais nosaukums Thành phố Hồ Chí Minh (Hošiminas pilsēta). Saīsināti varianti, piemēram, HCMC (Ho Chi Minh City) tiek lietots angļu valodā un starptautiskajā apritē; TP.HCM — saīsinājums vjetnamiešu valodā (Thành phố Hồ Chí Minh), bieži sastopams presē, uz ceļa zīmēm un valsts dokumentos. Tādējādi pilsētā paralēli pastāv gan vēsturiskais, gan mūsdienu politiskais nosaukums, kas bieži tiek lietoti līdztekus, atkarībā no konteksta un runātāja pozīcijas.

Vēsture

Līdz 17. gadsimtam mūsdienu Hošiminas apgabals bija khmeru apdzīvota teritorija, ko pārvaldīja Khmeru impērija un kas bija pazīstama kā Preinokora (khmeru: ព្រៃនគរ — “meža ciems”). Tā bija nozīmīga tirdzniecības osta, pateicoties tās novietojumam pie Saigonas upes, kas nodrošināja piekļuvi Mekongas deltai un Dienvidķīnas jūrai. 1623. gadā Kambodžas karalis atļāva pilsētā apmesties vjetnamiešu bēgļiem. 1698. gadā vjetnamieši apmetni sagrāba, un kopš tā laika Hošimina atrodas vjatnamiešu pārvaldībā. Šajā laikā Preinokora kļuva par stratēģisku militāru un administratīvu bāzi, un 1698. gadā tā tika formāli integrēta Daivjetā (Đại Việt, vēlākajā Vjetnamas impērijā), kļūstot par Saigonu. Pēc Francijas militārās iejaukšanās Indoķīnas reģionā, Saigona 1859. gadā tika ieņemta un kļuva par Franču Kočinķīnas galvaspilsētu. No 1887. gada tā kļuva arī par Franču Indoķīnas daļu. Francūži ievērojami pārveidoja pilsētu pēc Eiropas pilsētplānošanas parauga — tika izveidotas taisnleņķu ielu sistēmas, plaši bulvāri, parki, kā arī celti reprezentabli publiskie un administratīvie nami. No šī laika saglabājušās ievērojamas ēkas, piemēram, Saigonas operas nams (1897), Saigonas Dievmātes katedrāle (1877–1880), Saigonas Centrālais pasts (1886–1891, projektēts ar Gistava Eifeļa biroja līdzdalību). Pilsēta kļuva par reģiona tirdzniecības un izglītības centru, un tajā veidojās daudzveidīga sabiedrība ar franču kolonistiem, vjetnamiešiem, ķīniešiem, indiešiem un citiem imigrantiem.

Saigonas 1881. gada karte

1954. gadā Vjetmina karaspēks sakāva frančus Denbenfu kaujā un tie bija spiesti pamest Vjetnamu. Tomēr franči neatzina komunistiskā Vjetmina varu, to vietā atbalstot Vjetnamas imperatoru Bao Dai, kurš jau 1950. gadā bija izvēlējies Saigonu par savu galvaspilsētu. 1954. gadā pēc Vjetnamas sadalīšanas, Saigona kļuva par Dienvidvjetnamas Republikas (Vjetnamas Republikas) galvaspilsētu. Tā bija pretrunīga un dinamiska pilsēta, kurā apvienojās rietumnieciska ietekme, kara realitāte un vietējā kultūra. Šajā laikā Saigona piedzīvoja gan infrastruktūras attīstību, gan politisko nestabilitāti, jo valdība bieži tika kritizēta par korupciju un autoritārismu. Vjetnamas kara laikā pilsētā bija izvietotas ASV un sabiedroto militārās bāzes, un tā kļuva par stratēģisku komunikāciju un loģistikas centru. Pilsētā atradās arī žurnālistu un starptautisko organizāciju biroji, Aukstā kara kontekstā padarot to par simbolisku “brīvo Vjetnamu”. 1975. gada 30. aprīlī Saigona tika ieņemta Ziemeļvjetnamas Tautas armijas un Nacionālās atbrīvošanas frontes spēku uzbrukuma rezultātā, ko vēsturiski dēvē par Saigonas krišanu. Tas iezīmēja Vjetnamas kara beigas un valsts apvienošanu zem komunistu režīma. Dramatiskā evakuācija no pilsētas, tostarp amerikāņu diplomātu un sabiedroto izvešana, kļuva par vienu no ikoniskākajiem Aukstā kara notikumiem. Pilsēta tika nekavējoties pakļauta politiskai, sociālai un ekonomiskai reorganizācijai.

1976. gada 2. jūlijā pilsēta tika oficiāli pārdēvēta par Hošiminu, godinot Ho Ši Mina ieguldījumu cīņā par Vjetnamas neatkarību un vienotību. Tika veikta plaša administratīvā reforma, un pilsētas statuss tika paplašināts, iekļaujot apkārtējos rajonus un piepilsētas. Tajā pašā laikā komunistu valdība ieviesa centralizētu saimniecības modeli, kas ietvēra nacionalizāciju, pārtikas piegāžu kontroli un ierobežotu privātīpašumu, kas noveda pie ekonomiskās stagnācijas, resursu trūkuma un sabiedrības neapmierinātības. 1986. gadā Vjetnamas valdība uzsāka Đổi Mới (“atjaunošanas”) reformas — tirgus orientētu ekonomisko pārkārtošanos, kas pavēra ceļu privātajam sektoram, ārvalstu investīcijām un internacionalizācijai. Kopš tā laika Hošimina ir kļuvusi par Vjetnamas ekonomisko dzinējspēku, izveidojot modernas rūpniecības zonas, finanšu institūcijas, infrastruktūru, kā arī piesaistot miljoniem darba migrantu no valsts reģioniem. Pilsētā attīstījušies moderni debesskrāpji, tirgus tīkli, izglītības un pētniecības centri, un tā kļuvusi par reģionālu metropoli ar augošu starptautisko nozīmi. Mūsdienās Hošimina ir Vjetnamas inovāciju, uzņēmējdarbības un kultūras centrs, kas savieno vēsturisko mantojumu ar globālas pilsētas ambīcijām.

Ģeogrāfija

Hošimina atrodas aptuveni 1700 kilometru attālumā uz dienvidiem no Vjetnamas galvaspilsētas Hanojas, 13 metrus virs jūras līmeņa, ar kopējo platību ap 2095 km² (pilsētas administratīvās teritorijas ietvaros). Tā robežojas ar Tojniņas un Biņzionas provincēm ziemeļos, Donnajas provinci austrumos, Lonanas provinci rietumos un Thenzanas provinci dienvidos. Pilsētas reljefs pārsvarā ir zems un līdzenums, ar nelieliem pacēlumiem ziemeļaustrumu daļā. Šī zemā topogrāfija padara teritoriju jutīgu pret plūdiem, īpaši musonu sezonā. Hošiminas galvenā ūdensartērija ir Saigonas upe, kas plūst caur pilsētas centru un savienojas ar Donnajas upi un Soaižapas estuāru, pirms ietek Dienvidķīnas jūrā. Upe ir vēsturiski un ekonomiski nozīmīga, jo tā kalpo gan iekšzemes kuģošanai, gan ūdensapgādei. Pilsētu šķērso arī plašs kanālu tīkls, kas izveidots koloniālajā laikmetā un vēlāk paplašināts. Tie ir gan ūdens transporta ceļi, gan notekūdeņu un plūdu regulēšanas infrastruktūra, lai gan urbanizācijas spiediena dēļ to kapacitāte pēdējās desmitgadēs ir ierobežota.

Hošiminai raksturīgs tropisks musonu klimats, saskaņā ar Kepena klimata klasifikāciju ir Aw tips (tropisks savannas klimats ar izteiktu sauso sezonu). Klimatiskos apstākļus nosaka divas galvenās sezonas. Lietus sezona ir no maija līdz novembrim, ko raksturo augsts mitrums un bieži nokrišņi. Sausā sezona ir no decembra līdz aprīlim, ar zemāku gaisa mitrumu un lielāku saules intensitāti. Vidējā gaisa temperatūra gadā ir ap 28 °C, un gada nokrišņu daudzums pārsniedz 1900 mm. Gaisa mitrums visu gadu saglabājas augsts, bieži pārsniedzot 80%. Hošimina saskaras ar vairākiem būtiskiem dabiskajiem apdraudējumiem. Pilsēta bieži cieš no ieleju un lietus plūdiem, īpaši musonu laikā, kā arī augsta paisuma ietekmē. Nepietiekama kanalizācijas un ūdens novadīšanas sistēma apgrūtina lietus ūdens aizvadīšanu. Vēl pilsētu apdraud grunts nosēšanās (subsidence). Pastāvīgas gruntsūdens ieguves un urbanizācijas dēļ atsevišķi pilsētas rajoni pakāpeniski grimst, kas pastiprina plūdu risku un apdraud infrastruktūru. Lai gan Hošimina nav tieši pakļauta visstiprākajām, viesuļvētrām, tā var izjust to netiešo ietekmi, tostarp stiprus vējus un intensīvus lietusgāzes, īpaši rudenī. Pilsētas attīstības plānos pēdējos gados tiek arvien vairāk ņemti vērā šie klimata un vides izaicinājumi, īpaši kontekstā ar klimata pārmaiņu radītā jūras līmeņa celšanos un pieaugošo plūdu biežumu.

Demogrāfija

Pilsētas centrālajā daļā dzīvo vairāk nekā 9,82 miljoni cilvēku, bet kopā ar piepilsētām un metropoles zonā tās iedzīvotāju skaits pārsniedz 21,3 miljonus, padarot to par vienu no blīvāk apdzīvotajām un dinamiskākajām pilsētām Dienvidaustrumāzijā.

Pilsētā dzīvo ievērojama ķīniešu mazākumtautība.

Saimniecība

Hošimina ir galvenais valsts saimniecības centrs (rada 20% no Vjetnamas IKP).

Ievērojami cilvēki

Hošiminā dzimuši:

• Kao Vjets Ngujens (Cao Việt Nguyễn; 1987) — mākslinieks;
• Margerita Dirasa (Marguerite Duras, 1914—1996) — rakstniece.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hošimina.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)