Hoencollernu dinastija

Hoencollernu ģerbonis

Vilhelms II

Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā

Hoencollerni (Hohenzollern) ir vācu aristokrātu dzimta, pie tās pieder vairākas Eiropas valdnieku dinastijas. Cēlusies no Collernas grāfistes (Grafschaft Zollern, Hohenzollern-Hechingen, 1052.—1850.)

Collernas grāfi (Die Grafen von Zollern)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burhards fon Collerns (Burchard von Zollern, ...—1061.), grāfs
Fridrihs I fon Collerns (Friedrich I, Graf von Zollern, Maute, ...—1125.), grāfs
Fridrihs II fon Collerns (Friedrich II, Graf von Zollern, ...—1142.), grāfs
Fridrihs III fon Collerns (Friedrich I Graf von Nürnberg-Zollern, Friedrich III Burggraf von Zollern 1139.—1200.), burggrāfs

Franku Hoencollerni (Die fränkischen Hohenzollern)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Švābijas Hoencollerni (Die schwäbischen Hohenzollern)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zigmaringenes pils Donavas krastā

Hoencollerni-Zigmaringeni (Die Fürsten von Hohenzollern-Sigmaringen) — jaunākais Švābijas Hoencollernu atzars, dēvējas tā pēc Zigmaringenas (Sigmaringen) pils nosaukuma — valdīja līdz 1849. gadam Zigmaringenes grāfistē (Bādenes-Virtembergas zeme), bet no 1866. gada līdz 1947. gadam Rumānijas karaļu dinastija.

Karls I Hoencollerns-Zigmaringens (Karl I von Hohenzollern-Siegmaringen, 1839.—1914.), Rumānijas kņazs (domnitor) 1866.—1881.; Rumānijas karalis 1881.—1914.
Ferdinands Hoencollerns-Zigmaringens (Ferdinand von Hohenzollern-Siegmaringen, 1865.—1927.), Rumānijas karalis 1914.—1927.
Mihajs Hoencollerns-Zigmaringens (Mihai von Hohenzollern-Siegmaringen, dz. 1921.), Rumānijas karalis 1927.—1930., un 1940.—1947.
Karls II Hoencollerns-Zigmaringens (Carol II von Hohenzollern-Siegmaringen, 1893.—1953.), Rumānijas karalis 1930.—1940.

Brandenburgas-Prūsijas Hoencollerni (Die brandenburgisch-preußischen Hohenzollern)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brandenburgas Hoencollerni valdīja Brandenburgas lielhercogistē (1525.—1918.), Prūsijas karalistē (1701.—1918.), Vācijas impērijā (1871.—1918.).

Albrehts Hoencollerns (Albrecht von Brandenburg-Preußen, 1490.—1568.), Vācu ordeņa lielmestrs, Brandenburgas kūrfirsts.
Fridrihs Vilhelms I Hoencollerns (Friedrich Wilhelm I Hohenzollern, 1688.—1740.), Prūsijas karalis 1713.—1740.
Fridrihs II Hoencollerns (Friedrich II Hohenzollern, 1712.—1786.), Prūsijas karalis 1772.—1786.
Fridrihs Vilhelms II Hoencollerns (Friedrich Wilhelm II Hohenzollern, 1744.—1797.), Prūsijas karalis 1786.—1797.
Fridrihs Vilhelms III Hoencollerns (Friedrich Wilhelm II Hohenzollern, 1770.—1840.), Prūsijas karalis 1797.—1840.
Fridrihs Vilhelms IV Hoencollerns (Friedrich Wilhelm IV Hohenzollern, 1795.—1861.), Prūsijas karalis 1840.—1861.
Vilhelms I Hoencollerns (Wilhelm I, Wilhelm Friedrich Ludwig Hohenzollern, 1797.—1888.), Vācijas imperators un Prūsijas karalis 18.01.1871.—09.03.1888.
Fridrihs III Hoencollerns (Friedrich III, Friedrich Wilhelm Nikolaus Karl Hohenzollern, 1831.—1888.), Vācijas imperators un Prūsijas karalis 09.03.1888.—15.06.1888.
Vilhelms II Hoencollerns (Wilhelm II Hohenzollern, 27.01.1859.—04.06.1941.), Vācijas imperators un Prūsijas karalis 1888.—1918.
Vilhelms I Hoencollerns (Wilhelm I, Wilhelm Friedrich Ludwig Hohenzollern, 1797.—1888.), Vācijas imperators un Prūsijas karalis 18.01.1871.—09.03.1888.
Fridrihs III Hoencollerns (Friedrich III, Wilhelm Nikolaus Karl Hohenzollern, 1831.—1888.), Vācijas imperators un Prūsijas karalis 09.03.1888.—15.06.1888.
Vilhelms II Hoencollerns (Wilhelm II Hohenzollern, 27.01.1859.—04.06.1941.), Vācijas imperators un Prūsijas karalis 1888.—1918.