Vilhelms II Hoencollerns
| Vilhelms II Wilhelm II | |
|---|---|
 Vilhelms II ap 1890. gadu | |
| Vācijas imperators, Prūsijas karalis | |
|
Amatā 1888. gada 15. jūnijā — 1918. gada 18. novembrī | |
| Priekštecis | Frīdrihs III |
| Pēctecis | — |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1859. gada 27. janvārī Berlīne, Prūsija (tagad  Vācija) |
| Miršanas dati |
1941. gada 4. jūnijā Dorna,  Nīderlande |
| Apglabāts |
Dorna, Nīderlande |
| Dinastija | Hoencollerni |
| Tēvs | Frīdrihs III |
| Māte | Lielbritānijas Viktorija (Sakss-Koburgas-Gotas dinastija) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | 1. Šlēzvigas-Holšteinas Augusta Viktorija (Šlēzvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Augustenburgas dinastija), 2. Greicas Hermīne Reisa |
| Bērni | Prūsijas kroņprincis Vilhelms, Prūsijas princis Eitels Frīdrihs, Prūsijas princis Adalberts, Prūsijas princis Augusts Vilhelms, Prūsijas princis Oskars, Prūsijas princis Joahims, Prūsijas princese Viktorija Luīze |
| Reliģija | Vecprūsijas Ūnijas baznīca (Kirche der Altpreußischen Union) |
| Paraksts |
 |
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas, vācu: Friedrich Wilhelm Albert Viktor von Preußen; dzimis 1859. gada 27. janvārī; miris 1941. gada 4. jūnijā) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888. gada 15. jūnija līdz 1918. gada 9. novembrim.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1859. gadā Prūsijas kroņprinča Frīdriha ģimenē. Pēc tēva nāves 1888. gadā kļuva par Prūsijas karali un trešo Vācijas ķeizaru. 1890. gadā viņš atcēla no amata kancleru Oto fon Bismarku, un iedibināja "jaunu kursu" ārpolitikā, kurš rezultātā izvērtās par Pirmo pasaules karu. Pirmā pasaules kara laikā vairāk uzticējās militārajai vadībai, bieži ignorēdams civilo varu. 1918. gadā, izceļoties Novembra revolūcijai, atteicās no troņa, emigrēja uz Nīderlandi un līdz mūža beigām (piedzīvoja Otrā pasaules kara sākumu un Nīderlandes okupāciju) dzīvoja tur.
Vizītes Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmā pasaules kara laikā Vilhelms II vairākkārt apmeklēja iekarotās Oberosta teritorijas tagadējā Latvijā. 1915. gada rudenī viņš apmeklēja Austrumu fronti un 1916. gada maijā atklāja atjaunoto tiltu pār Driksu Jelgavā, 1917. gada jūlijā kopā ar ģenerāli Itjē pieņēma 8. armijas parādi Jelgavā, savukārt 1917. gada septembrī kopā ar Austrumu karaspēka virspavēlnieku Bavārijas princi Leopoldu ieradās Rīgā, kur pieņēma karaspēka parādi par godu Vidzemes galvaspilsētas ieņemšanai.
Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vilhelms II pie Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas
Vilhelms II kopā ar ģenerāli Itjē pieņem 8. armijas parādi Jelgavā 1917. gada 30. jūlijā
Bavārijas princis Leopolds sagaida Vilhelmu II Rīgā (pa labi)
pie sagrautajiem Rīgas dzelzceļa tiltiem
Sagaidīšana Daugavmalā
parāde Rīgas esplanādē
Rīgas operācijā ieņemtā Daugavgrīvas cietokšņa apmeklējums
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vilhelms II Hoencollerns.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Vilhelma II memuāri (angliski)
- Vilhelma II (S.M.) ierašanās Rīgā pēc Rīgas ieņemšana 1917. gadā (fragments)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|