Pāriet uz saturu

Vilhelms II Hoencollerns

Vikipēdijas lapa
Vilhelms II
Wilhelm II
Vilhelms II ap 1890. gadu
Vācijas imperators, Prūsijas karalis
Amatā
1888. gada 15. jūnijā — 1918. gada 18. novembrī
Priekštecis Frīdrihs III
Pēctecis

Dzimšanas dati 1859. gada 27. janvārī
Berlīne, Prūsija
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1941. gada 4. jūnijā (82 gadu vecumā)
Dorna, Karogs: Nīderlande Nīderlande
Apglabāts Dorna, Karogs: Nīderlande Nīderlande
Dinastija Hoencollerni
Tēvs Frīdrihs III
Māte Lielbritānijas Viktorija (Sakss-Koburgas-Gotas dinastija)
Dzīvesbiedrs(-e) 1. Šlēzvigas-Holšteinas Augusta Viktorija (Šlēzvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Augustenburgas dinastija), 2. Greicas Hermīne Reisa
Bērni Prūsijas kroņprincis Vilhelms, Prūsijas princis Eitels Frīdrihs, Prūsijas princis Adalberts, Prūsijas princis Augusts Vilhelms, Prūsijas princis Oskars, Prūsijas princis Joahims, Prūsijas princese Viktorija Luīze
Reliģija Vecprūsijas Ūnijas baznīca (Kirche der Altpreußischen Union)
Paraksts

Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas, vācu: Friedrich Wilhelm Albert Viktor von Preußen; dzimis 1859. gada 27. janvārī; miris 1941. gada 4. jūnijā) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888. gada 15. jūnija līdz 1918. gada 9. novembrim.

Dzimis 1859. gadā Prūsijas kroņprinča Frīdriha ģimenē. Pēc tēva nāves 1888. gadā kļuva par Prūsijas karali un trešo Vācijas ķeizaru. 1890. gadā viņš atcēla no amata kancleru Oto fon Bismarku un iedibināja "jaunu kursu" ārpolitikā, kurš rezultātā izvērtās par Pirmo pasaules karu. Pirmā pasaules kara laikā vairāk uzticējās militārajai vadībai, bieži ignorēdams civilo varu. 1918. gadā, izceļoties Novembra revolūcijai, atteicās no troņa, emigrēja uz Nīderlandi un līdz mūža beigām (piedzīvoja Otrā pasaules kara sākumu un Nīderlandes okupāciju) dzīvoja tur.

Vizītes Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā pasaules kara laikā Vilhelms II vairākkārt apmeklēja iekarotās Oberosta teritorijas tagadējā Latvijā. 1915. gada rudenī viņš apmeklēja Austrumu fronti un 1916. gada maijā atklāja atjaunoto tiltu pār Driksu Jelgavā, 1917. gada jūlijā kopā ar ģenerāli Hutjē pieņēma 8. armijas parādi Jelgavā, 31. jūlijā apmeklēja Dobeli, savukārt 1917. gada septembrī kopā ar Austrumu karaspēka virspavēlnieku Bavārijas princi Leopoldu ieradās Rīgā, kur pieņēma karaspēka parādi par godu Vidzemes galvaspilsētas ieņemšanai.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]