Hoencollernu dinastija

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Hohencollernu dinastija)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hoencollernu ģerbonis
Vilhelms II
Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā

Hoencollerni (Hohenzollern) — vācu aristokrātu dzimta, ka veidojusi vairākas dinastijas Eiropā. Cēlusies no Collernas grāfistes (Grafschaft Zollern, Hohenzollern-Hechingen, 1052.—1850.)

Collernas grāfi (Die Grafen von Zollern)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Burhards fon Collerns (Burchard von Zollern, ...—1061.), grāfs
  • Fridrihs I fon Collerns (Friedrich I, Graf von Zollern, Maute, ...—1125.), grāfs
  • Fridrihs II fon Collerns (Friedrich II, Graf von Zollern, ...—1142.), grāfs
  • Fridrihs III fon Collerns (Friedrich I Graf von Nürnberg-Zollern, Friedrich III Burggraf von Zollern 1139.—1200.), burggrāfs

Franku Hoencollerni (Die fränkischen Hohenzollern)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Švābijas Hoencollerni (Die schwäbischen Hohenzollern)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zigmaringenes pils Donavas krastā

Hoencollerni-Zigmaringeni (Die Fürsten von Hohenzollern-Sigmaringen) — jaunākais Švābijas Hoencollernu atzars, dēvējas tā pēc Zigmaringenas (Sigmaringen) pils nosaukuma — valdīja līdz 1849. gadam Zigmaringenes grāfistē (Bādenes-Virtembergas zeme), bet no 1866. gada līdz 1947. gadam Rumānijas karaļu dinastija.

Brandenburgas-Prūsijas Hoencollerni (Die brandenburgisch-preußischen Hohenzollern)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brandenburgas Hoencollerni valdīja Brandenburgas lielhercogistē (1525.—1918.), Prūsijas karalistē (1701.—1918.), Vācijas impērijā (1871.—1918.).

Hoencollernu dinastija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hoencollernu dzimtas koks

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]