Holi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Holi
Holi Feest 2008 meisjes.jpg
Ar krāsām apšļākti Holi svinētāji
Svinētāji hinduisti, sikhi, kā arī daļa no džainiem
Svētku tips reliģiski, kultūras un pavasara svētki
Datums katru gadu citā datumā, laika posmā no februāra beigām līdz marta vidum
Biežums katru gadu

Holi (sanskritā: होली, Holī) ir hinduistu pavasara svētki, kuros tiek atzīmēta labā uzvara pār ļauno, ziemas beigas un pavasara sākšanās, godināta Krišnas un Rādhas mīlestība. Šos svētkus svin arī sikhi, kā arī daļa no džainiem. Mūsdienās tos ir sākuši atzīmēt ne tikai Indijā un Nepālā, bet arī citās pasaules valstīs. Holi ir zināmi arī kā "krāsu svētki" un "mīlestības svētki". Šajos svētkos svinētāji tiek apšļākti ar iekrāsotu ūdeni un apbērti ar krāsu pulveriem (gulali). Svētkos tiek dedzināti lieli ugunskuri, kas simbolizē ļaunā sadedzināšanu.

Process un nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Holi ir vieni no senākajiem svētkiem Indijas ziemeļos. Tie tiek svinēti, kad ir pilnmēness hindu kalendāra Vikram Samvat vienpadsmitajā mēnesī phālgunā. Pēc Gregora kalendāra tas iekrīt laika posmā no februāra beigām līdz marta beigām. Tradicionāli krāsu svētki tiek svinēti divas dienas, bet atsevišķās vietās svētki ieilgst līdz desmit dienām. Pirmajā dienā dedzina ugunskuru, kurš simbolizē velna Holika sadedzināšanu. Nākamajā rītā cilvēki var brīvi viens otru apkrāsot, neņemot vērā savu sociālo stāvokli, kastu, vecumu un dzimumu.

Pastāv vairākas interesanti stāsti par Holi svētku izcelsmi. Tie galvenokārt atšķiras pa Indijas štatiem. Visizplatītākie stāsti ir par velnu Holiku un leģenda par Krišnas un Rādhas mīlestību. Leģenda vēsta, ka Krišna, kura āda bija tumši zila, lai iepatiktos Rādhai, nokrāsojās dažādās krāsās. Vēl tiek stāstīts par to, ka Krišnam esot paticis izjokot ciema meitenes, tās mērcējot ūdenī un apkrāsojot.

Vēl viena tradīcija ir tāda, ka sievietes no Barsanas (Rādhas tempļa) uzbrūk vīriešiem no Nandagoanas, kas ir Krišnas dzimtā pilsēta. Kamēr vīrieši cenšas sievietes apkrāsot, tikmēr sievietes ar koka nūjām mēģina vīriešus atgaiņāt un pat sit viņiem pa galvu.

Arī Latvijā ir notikuši Holi festivāli, bet tie norisinājās vasarā. Pirmo reizi Holi festivāls norisinājās 2015. gada 1. augustā Lucavsalā.[1] Šāds festivāls notika arī 2016. gada vasarā, bet 2017. gada vasarā festivāls finansiālu apsvērumu dēļ tika atcelts.[2] Citās valstīs nereti Holi festivāli tiek organizēti ne tik daudz reliģisku iemeslu dēļ, bet gan ar komerciālu nolūku, lai radītu ballīti.

Svētku datumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Holi svētku sākums[3]
Gads 2014. gads 2015. gads 2016. gads 2017. gads 2018. gads 2019. gads 2020. gads 2021. gads 2022. gads 2023. gads
Pirmā svētku diena 17. marts 6. marts 23. marts 12. marts 2. marts 21. marts 9. marts 28. marts 18. marts 7. marts

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Foto: Tūkstošiem jauniešu Lucavsalā ālējas 'Holi' festivālā». DELFI Izklaide. Skatīts: 2017. gada 18. novembrī.
  2. «HOLI Krāsu Festivāls 2017». holi.lv. Skatīts: 2017. gada 18. novembrī.
  3. «When is Holi?» (angļu). Skatīts: 2017. gada 18. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]