Holla efekts

Holla efekta ilustrācija:
Zīmējumā A Holla devējs iegūst augšpusē negatīvu lādiņu (attēlots ar zilu nokrāsu), bet apakšpusē - pozitīvu lādiņu (sarkanā nokrāsa). Zīmējumos B un C elektriskajam vai magnētiskajam laukam ir pretējs virziens un līdz ar to mainās arī lādiņa polaritāte. Zīmējumā D pretējais virziens ir abiem laukiem, kas dod tādu pašu polaritāti kā zīmējumā A.
Apzīmējumi:
1 elektroni
2 el. vadītājs vai Holla devējs
3 magnēti
4 magnētiskais lauks
5 sprieguma avots
Zīmējumā A Holla devējs iegūst augšpusē negatīvu lādiņu (attēlots ar zilu nokrāsu), bet apakšpusē - pozitīvu lādiņu (sarkanā nokrāsa). Zīmējumos B un C elektriskajam vai magnētiskajam laukam ir pretējs virziens un līdz ar to mainās arī lādiņa polaritāte. Zīmējumā D pretējais virziens ir abiem laukiem, kas dod tādu pašu polaritāti kā zīmējumā A.
Apzīmējumi:
1 elektroni
2 el. vadītājs vai Holla devējs
3 magnēti
4 magnētiskais lauks
5 sprieguma avots
Edvīna Holla vārdā nosauktais Holla efekts apraksta elektriskā sprieguma rašanos elektriskajā vadītājā, pa kuru plūst elektriskā strāva un kurš atrodas stacionārā magnētiskajā laukā. Spriegums rodas perpendikulāri gan strāvas, gan magnētiskā lauka virzienam un saucas Holla spriegums .
Sprieguma vērtību var aprēķināt pēc šādas formulas:
kur
- - elektriskās strāvas stiprums,
- - magnētiskā lauka indukcija,
- - elementa biezums lauka virzienā,
- - Holla konstante (jeb Holla koeficients).
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|