Magnētiskā lauka indukcija

Vikipēdijas lapa

Magnētiskā lauka indukcija jeb magnētiskā indukcija ir fizikāls lielums, kas raksturo magnētiskā lauka induktivitāti.

Magnētiskā lauka indukciju fizikā apzīmē ar un tās SI mērvienība ir tesla (T).

Taisna strāvas vada magnētiskā indukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strāvas magnētiskā lauka indukciju aprēķina pēc Bio—Savāra—Laplasa likuma.

Skalārā forma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja strāva plūst pa bezgalīgi garu, taisnu un tievu vadu, tad strāvas magnētiskais lauks attālumā no vada pēc Bio — Savāra — Laplasa likuma ir

kur
- koeficients (2×10-7 H/m)
- strāvas stiprums (A)

Magnētiskā konstante[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koeficients ir izsakāms šādi:

kur
- magnētiskā konstante (1.256637×10-6 H/m)
- 3.141593

Ievērojot to, taisna strāvas vada magnētiskā lauka indukciju aprēķina pēc formulas

Vektoriālā forma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

kur
- pieskares vektors

Lorenca spēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

kur
- lādiņš, uz kuru darbojas Lorenca spēks (C);
- magnētiskajai indukcijai perpendikulārā ātruma komponente;
- Lorenca spēka vektors (N);

Galvenais raksts: Lorenca spēks

Magnētiskās indukcijas cirkulācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Magnētiskās indukcijas cirkulāciju fizikā apzīmē ar .

kur
- magnētiskā konstante (1.256637×10-6 H/m)
- strāvas stiprums vadā, ap kuru ir apvilkts kontūrs (A)

Galvenais raksts: Magnētiskās indukcijas cirkulācija