Hronisks fasciālās telpas sindroms

Vikipēdijas lapa

Hronisks fasciālās telpas sindroms (HFTS) jeb hronisks kompartmenta sindroms ir slimība, kurai raksturīgs spiediena palielināšanās fasciālajā telpā, kas visbiežāk izraisa sāpes attiecīgajos rajonos. Visbiežāk tiek skarta apakšstilba priekšējā fasciālā telpa, bet līdzīgi varianti iespējami arī citviet ķermenī. Parasti skar jaunus cilvēkus, tam biežāk ir pakļauti skrējēji, basketbolisti, futbolisti, slēpotāji, kā arī karavīri.[1] Nav novērota atšķirība biežumā starp dzimumiem.

Epidemioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Precīza prevalence nav zināma, jo cilvēki ar HFTS reti meklē palīdzību, jo bieži vien maina dzīvesstilu un aktivitātes, kā arī, lai apstiprinātu diagnozi nepieciešami salīdzinoši sarežģīta un invazīva diagnostika.[2] Retrospektīvā pētījumā ASV armijā — 2006-2011 periodā 4100 gadījumi un incidences biežums 0.49 gadījumi uz 1000 personu gadiem. Divreiz biežāk tas tika novērots kareivjiem virs 40 gadiem nekā tiem, kas jaunāki par 20.

Riska faktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konkrēti riska faktori nav zināmi, bet uzskata, ka pamatā tie ir tie, kas veicina fasciālās telpas tilpuma samazināšanos. Piemēram, anaboliskie steroīdi un kreatīns, kas veicina muskuļu un ūdens daudzuma palielināšanos fasciālajā telpā. Iespējams arī nepareizi biomehāniskas īpašības pēdā, piemēram, izteikta pēdas pronācija (izgriešana uz ārpusi).

Patofizioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fiziska slodze izraisa palielinātu asinspieplūdi un muskuļi palielinās. Tādējādi paaugstinās spiediens fasciālajā telpā un fascija nespēj izplesties. Tiek nospiesti asinsvadi, veidojas išēmija un sāpes, kad muskuļiem metaboliskās vajadzības netiek sniegtas un veidojas sāpes. Citas teorijas balstās uz to, ka mikrotraumu rezultātā noplūst no muskuļu šūnām vielas ar augstu osmolaritāti, piesaista ūdeni un paaugstina spiedienu telpā.

Klīniskās izpausmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kritēriji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nav vienots viedoklis vai obligāti nepieciešams mērījums, lai uzstādītu diagnozi. Visbiežāk pielietotie kritēriji (pēc Pedowitz et al)

  • Pirmsslodzes spiediens — ≥15 mm Hg
  • 1 minūti pēc — ≥30 mm Hg
  • 5 minūtes pēc slodzes — ≥20 mm Hg[3]

Simptomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sāpes, ko raksturo kā krampjainas, spiedošas un tās sākas slodzes laikā pēc vairākam minūtēm. Sāpes parasti pāriet 10-20 minūšu laikā pēc slodzes. HFTS bieži vien novērojams abpusēji. Retāk noverojami arī neiroloģiski simptomi — parestēzijas, nejūtīgums.

Diferenciāldiagnoze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tendinopātija
  • Dziļo vēnu tromboze
  • Lumbāra radikulopātija
  • Perifēro nervu nospiedums
  • Miopātija
  • Periostīts
  • Tibia stresa lūzums
  • Kaula audzējs[4]

Ārstēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konservatīva ārstēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Skriešana uz mīkstākām virsmām
  • Lietojot labākus skriešanai piemērotus apavus
  • Samazinot treniņu slodzi vai veicot citus vingrinājumus
  • Ledus uz skartās vietas pēc treniņa
  • Pārtraucot treniņus, sāpes pilnībā pāriet, bet daudziem sportistiem šāda iespēja neder

Ķirurģiska ārstēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek veikta fasciotomija (fascijas pārgriešana) vai fasciektomija. Labāki rezultāti priekšējai un laterālajai apakšstilba telpai nekā aizmugurējai. Rezultāti sliktāki mēdz būt sievietēm sportistēm, iemesls īsti nav zināms. Ķirurģiska ārstēšana palīdz 90% pacientu. Konservatīvā ārstēšana daudz retāk palīdz slimniekiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Barnes M. Diagnosis and management of chronic compartment syndromes: a review of the literature. Br J Sports Med 1997; 31:21.
  2. Detmer DE. Diagnosis and management of chronic compartment syndrome of the leg. Semin Orthop 1988; 3:223.
  3. Roscoe D, Roberts AJ, Hulse D. Intramuscular compartment pressure measurement in chronic exertional compartment syndrome: new and improved diagnostic criteria. Am J Sports Med 2015;
  4. http://emedicine.medscape.com/article/88014-differential