Kreatīns

Kreatīns
Kreatīna struktūrformula un molekulas modelis
Citi nosaukumi	metilguanidoetiķskābe
CAS numurs	57-00-1
Ķīmiskā formula	C4H9N3O2
Molmasa	131,13 g/mol
Blīvums	1330 kg/m3
Kušanas temperatūra	255 °C
Šķīdība ūdenī	13,3 g/l pie 18 °C
Izoelektriskais punkts	8,47

Kreatīns ir slāpekli saturoša organiskā skābe, kas sastopama mugurkaulnieku muskuļos. Tā ir nepieciešama enerģijas metabolismam un kustību izpildei. Franču ķīmiķis Mišels Ežēns Ševrols (Michel Eugène Chevreul) bija pirmais, kas 1832. gadā to ieguva no skeleta muskuļiem. Viņš vēlāk nosauca kristalizētās nogulsnes grieķu vārdā κρέας. Sākotnējās analīzes parādīja, ka cilvēka asinīs ir aptuveni 1% kreatīna, smadzenēs 0,14%, muskuļos 0,50%, bet sēkliniekos 0,18%. Aknas un nieres satur aptuveni 0,01% kreatīna. Mūsdienās kreatīna saturu procentos no kopproteīna var izmantot kā rādītāju gaļas kvalitātei. Šķīdumā kreatīns ir līdzsvarā ar kreatinīnu. Kreatīns ir guanidīna katjona atvasinājums. Kreatīnu var sintezēt arī pats organisms no glicīna, arginīna vai metionīna.

Fosfokreatīna sistēma

Kreatīns tiek sintezēts aknās un nierēs, transportēts no asinīm uz audiem ar augstām enerģijas prasībām, piemēram, smadzeņu un skeleta muskuļos. ATF koncentrācija skeleta muskuļos parasti ir 2—5 mM, kas ļautu muskuļiem veikt kontrakcijas tikai dažas sekundes. Tādēļ gadījumos, kad paaugstinās vajadzība pēc enerģijas, fosfagēnā sistēma strauji resintezē ATF no ADF ar fosfokreatīna jeb kreatīnfosfāta palīdzību. Šo reakciju katalizē enzīms kreatīnkināze. Skeleta muskuļos fosfokreatīna koncentrācija var sasniegt 20-35 mM vai vairāk. Lai gan šūnu ATF koncentrācija ir maza, izmaiņas ir grūti atklāt, jo ATF nepārtraukti un efektīvi tiek papildināts no fosfokreatīna un kreatīnkināzes. Kreatīnam ir spēja palielināt muskuļu fosfokreatīna krājumus, attiecīgi palielinot muskuļa spēju resintezēt ATF no ADF, tādējādi palielinot enerģijas rezerves.

Uztura bagātinātāji

Kreatīnu saturošs uztura bagātinātājs

Kreatīna piedevas uzturā izmanto sportisti, kultūristi, cīkstoņi, sprinteri un citi, kas vēlas iegūt lielāku muskuļu masu. 2009. gada pētījums noraida bažas, ka kreatīna lietošana varētu ietekmēt hidratācijas stāvokli, noturību pret karstumu un izraisīt muskuļu krampjus un caureju.

Ir ziņojumi par nieru bojājumiem saistībā ar kreatīna lietošanu, piemēram, intersticiālu nefrītu, tādēļ pacientiem ar nieru slimībām rekomendē izvairīties no papildus kreatīna uzņemšanas. 2004. gadā European Food Safety Authority (EFSA) publicēja rakstu, kurā teikts, ka, ilgtermiņā regulāri lietojot trīs gramus tīra kreatīna, tas nekaitē cilvēka veselībai.^{[nepieciešama atsauce]}

Lai gan daļa pētījumu liecina, ka tīra kreatīna lietošana ir droša, pārbaudot trīsdesmit trīs komerciāli pieejamos bagātinātājus, konstatēts, ka vairāk nekā 50% atrasts vismaz viens piesārņotājs. Visizplatītākais no šiem piesārņotājiem bija kreatinīns, kas ir kreatīna galaprodukts, kas izveidojas arī organismā. Tāpat tika atrasts arī dihidrotriazīns un diciāndiamīds.

Kreatīna lietošana samazina miostatīna daudzumu ķermenī. Miostatīns ir olbaltumviela, kas nomāc muskuļu augšanu.

Skatīt arī

• Kreatīnfosfāts