Hundertvasera nams
Koordinātas: 48°12′27″N 16°23′38″E / 48.20750°N 16.39389°E
.JPG)
Hundertvasera nams (vācu: Hundertwasserhaus) ir daudzdzīvokļu māja Vīnē, Austrijā, kas tika pabeigta 1985. gadā pēc austriešu mākslinieka Frīdensreiha Hundertvasera idejas un koncepcijas.
Šis Vīnes ekspresionisma objekts atrodas Landštrāses rajonā Kegelgasse un Löwengasse ielu krustojumā. Hundertvasera nams ir viena no Vīnes apmeklētākajām ēkām un ir kļuvusi par daļu no Austrijas kultūras mantojuma.[1]
Hundertvasers un arhitektūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Frīdensreihs Hundertvasers sāka kā gleznotājs. Tomēr, sākot ar 1950. gadu sākumu, viņš arvien vairāk pievērsās arhitektūrai, rakstīšanai un lasīšanai publiski, popularizējot dabiskās nolietošanās formas. 1972. gadā viņš lika izgatavot savus pirmos arhitektūras modeļus televīzijas raidījumam Wünsch dir was ("Izdari vēlēšanos"), lai demonstrētu savas idejas par apmežotiem jumtiem, "kokiem-īrniekiem" un katra īrnieka "loga tiesībām", kas ļauj izrotāt fasādi ap viņa logiem. Šajos modeļos Hundertvasers izstrādāja arī jaunas arhitektūras formas, piemēram, "acu spraugas" māju un "augststāvu pļavu māju".[2]
Lekcijās akadēmijās un arhitektu asociācijās Hundertvasers izskaidroja savas bažas par arhitektūru harmonijā ar dabu un cilvēku. Tābrīža federālais kanclers Bruno Kreiskis 1977. gada 30. novembra vēstulē Vīnes mēram Leopoldam Gracam ieteica dot iespēju Hundertvaseram realizēt savas idejas arhitektūras jomā, ļaujot viņam uzbūvēt mājokļa projektu.[3] Tā rezultātā Leopolds Gracs 1977. gada 15. decembra vēstulē aicināja Hundertvaseru izveidot daudzdzīvokļu māju pēc viņa paša idejām.[3]
Šim nolūkam māksliniekam pievienoties un palīdzēt viņam īstenot savas idejas tika uzaicināts arhitekts Jozefs Kravina.
Konflikts un sadarbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1979. gada augustā un septembrī arhitekts Kravina prezentēja Hundertvaseram savus sākotnējos rasējumus un putupolistirola modeli. Hundertvasers bija satriekts un noraidīja tos kā tieši tādus, ar izlīdzinošiem, taisniem moduļu režģiem, pret kuriem viņš bija pastāvīgi cīnījies. [a] Kā parādīja viņa Eirovīzijas "Terrases nama" modelis, viņš jau bija konceptualizējis pavisam cita veida māju.[2]
Galu galā māja tika uzcelta no 1983. līdz 1985. gadam saskaņā ar Hundertvasera idejām un koncepcijām ar arhitektu Jozefu Kravinu kā līdzautoru un arhitektu Peteru Pelikanu kā plānotāju. Tajā ir viļņotas grīdas,[b] jumts, kas klāts ar augsni un zāli, kā arī lieli koki, kas aug no telpu iekšpuses ar zariem, kas stiepjas no logiem. Hundertvasers nepieņēma nekādu samaksu par mājas dizainu, paziņojot, ka tas ir tā vērts, lai nepieļautu, ka tās vietā parādās kaut kas neglīts.
Mājā ir 53 dzīvokļi, četri biroji, 16 privātas terases, trīs koplietošanas terases un kopā 250 koki un krūmi. Ēkā darbojas kafejnīca, bet lielākā daļa no tās iekštelpām nav publiski pieejama.
Tiesas lēmums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2001. gadā, 20 gadus pēc arhitekta Kravinas aiziešanas no projekta, uzņēmums H.B. Medienvertriebsgesellschaft mbH sava biznesa vadītāja Haralda Bēma vadībā mudināja arhitektu Kravinu panākt juridisku atzīšanu par Hundertvasera nama līdzautoru. 2010. gada 11. martā pēc astoņus gadus ilgas tiesvedības Austrijas Augstākā tiesa lēma, ka Jozefs Kravina kopā ar Frīdensreihu Hundertvaseru ir mājas līdzautori, tādējādi Hundertvasera bezpeļņas fondam tagad ir liegts izplatīt jebkuru mājas ilustrāciju vai tās kopiju, kurā Kravina nav minēts kā līdzautiors.
Saskaņā ar spriedumu Hundertvasers bija vienīgais ēkas garīgais radītājs (vācu: Geistiger Schöpfer), tomēr Kravina ir jāatzīst par līdztiesīgu līdzradītāju un abiem jāsaņem vienāda daļa autoratlīdzības ieņēmumu.[5]
Attēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Kegelgasse fasāde -
Löwengasse fasāde -
Strūklaka
.JPG)
.JPG)
Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gerhard Habarta, Wieland Schmied. Das Hundertwasser Haus. Wien : Österreichischer Bundesverlag, 1985.
- Rudi Stallein. «Hundertwasser-Bauwerke: Sehenswürdigkeiten in einem Rausch aus Farben und Formen». FAZ.NET (vācu), 2002. gada 17. janvāris.
- Brikcius, Eugen (18 January 2005). "Österreichische Spaziergänge" (de). Die Entzauberte Idylle: 636–646. ISBN 978-3-7001-3261-5.
- Friedensreich Hundertwasser, Andrea Christa Fürst. Hundertwasser Architecture: for a More Humane Architecture in Harmony with Nature (rev izd.). Hongkong; Los Angeles : Taschen, 2007. ISBN 9783822885642. OCLC 191258841.
- Benedikt Kommenda. «OGH: Hundertwasser-Haus ist auch von Josef Krawina». Die Presse (vācu), 2010. gada 16. maijs.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hundertvasera nams.- Hundertvasera fonda vietne Arhivēts 2016. gada 10. maijā, Wayback Machine vietnē.
|