Ištvāns V

Vikipēdijas lapa
Ištvāns V
V. István
Ungārijas karalis
1270. gada 3. maijs — 1272. gada 6. augusts
Kronēšana 1270. gada 13. maijā, Sēkešfehērvāra
Priekštecis Bēla IV
Pēctecis Lāslo IV
Dzimis 1239. gada 18. oktobrī
Miris 1272. gada 6. augustā (32 gadu vecumā)
Čepelas sala, Ungārijas karaliste
(Karogs: Ungārija Ungārija)
Dzīvesbiedre Kumānu Elizabete
Bērni
Dinastija Ārpādu dinastija
Tēvs Bēla IV
Māte Marija Laskarina
Reliģija katolisms

Ištvāns V (ungāru: V. István, latīņu: Stephanus V; dzimis 1239. gada 18. oktobrī, miris 1272. gada 6. augustā) bija Ungārijas karalis no 1270. gada līdz savai nāvei 1272. gadā, kā arī Štīrijas hercogs no 1258. līdz 1260. gadam.

Karaļa Bēlas IV vecākais dēls. Tika kronēts un pasludināts par Slavonijas hercogu sešu gadu vecumā, tēvam dzīvam esot. Jau bērnībā apprecināts ar kumānu virsaiša meitu Elizabeti. 1257. gadā Bēla iecēla Ištvānu par Transilvānijas hercogu, bet 1258. gadā - par Štīrijas hercogu. Tomēr Štīrijas pavalstnieki sacēlās un Bohēmijas karaļa Otokāra II vadībā 1260. gadā sakāva Išvānu Kresenbrunnas kaujā.

1262. gadā Išvāns piespieda tēvu piešķirt viņam visas Ungārijas zemes uz austrumiem no Donavas. Divu gadu laikā izcēlās pilsoņu karš starp tēvu un dēlu, kas beidzās 1266. gadā līdz ar miera līguma noslēgšanu. 1268. gadā Ištvāns V iebruka Bulgārijā un kronējās par Bulgārijas karali. 1270. gadā Bēla IV mira, un Ištvāns V kļuva par karali. 1272. gadā sacēlies feodālis nolaupīja Ištvāna dēlu Lāslo IV, drīz pēc tam negaidīti mira arī Ištvāns V,

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]