Donava

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Donava
Donava pie Dzelzs vārtiem
Donava pie Dzelzs vārtiem
Donava (Eiropa)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Švarcvalde
48°05′44″N 08°09′18″E / 48.09556°N 8.15500°E / 48.09556; 8.15500
Ieteka Melnā jūra
45°13′03″N 29°45′41″E / 45.21750°N 29.76139°E / 45.21750; 29.76139Koordinātas: 45°13′03″N 29°45′41″E / 45.21750°N 29.76139°E / 45.21750; 29.76139
Caurteces valstis Karogs: Vācija Vācija
Karogs: Austrija Austrija
Karogs: Slovākija Slovākija
Karogs: Ungārija Ungārija
Karogs: Horvātija Horvātija
Karogs: Serbija Serbija
Karogs: Rumānija Rumānija
Karogs: Bulgārija Bulgārija
Karogs: Ukraina Ukraina
Garums 2860 km
Iztekas augstums 1078 m
Ietekas augstums 0 m
Vidējā caurtece 7 000 m³/s 
Baseina platība 801 463 km² 
Donava Vikikrātuvē

Donava (vācu: Donau, slovāku: Dunaj, ungāru: Duna, horvātu: Dunav, serbu: Дунав, rumāņu: Dunăre, bulgāru: Дунав, ukraiņu: Дунай) ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām. Sākas Švarcvaldē (Vācijā) un ietek Melnajā jūrā. Pie ietekas jūrā veido lielu deltu.

Nozīmīgs transporta ceļš, jo kanāli savieno Donavu ar Reinu, kas ļauj izveidot ūdenstransporta ceļu no Roterdamas ostas līdz Melnajai jūrai.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senajos laikos Donava kopā ar Reinas upi mūsdienu Vācijas teritorijā galvenokārt kalpoja par Romas impērijas ziemeļu robežu, gar kuru bija izvietoti vairāki nocietinājumi un romiešu karaspēka vienības.

Galvenās pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trekninātas ir pietekas, kuru garums pārsniedz 500 km.

Lielākās pilsētas Donavas krastos virzienā no izteces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]